Pēc Krievijas drona ielidošanas Polijā patlaban šādi draudi Latvijā nav konstatēti, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” atzina Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Šorīt, sazinoties ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieri Kasparu Pudānu, Siliņa noskaidroja, ka Latvijai patlaban nav šādu draudu.
Pēc pērnā gada incidenta, kad Latvijā bija nogāzies drons, ir daudz darīts drošības stiprināšanai, uzsvēra premjere. Toreiz arī gūtas mācības par to, ka uz robežas jāizvieto mobilās vienības, jāstiprina detektēšana, kas arī noticis, stāstīja Siliņa, piebilstot, ka notiek regulāra informācijas apmaiņa starp valstīm.
Tomēr pagaidām “pilnas, pilnas aizsardzības” vēl nav, atzina politiķe, uzsverot, ka drošības stiprināšanai ir pasūtītas papildu gaisa aizsardzības spējas.
Siliņas ieskatā uz robežas izvietotās vienības tagad pastiprina reaģēšanas spējas, un būtiska ir arī sadarbība ar lidostām un citiem gaisa telpā strādājošajiem, lai vajadzības gadījumā ļoti ātri slēgtu gaisa telpu.
Siliņa atzina, ka Latvija saņēmusi vēsti, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija plāno samazināt finansējumu, tostarp Latvijas aizsardzībai, bet lēmumu pieņems ASV Kongress. “Esam ilgstoši saziņā ar Kongresu, un galējais lēmums nav pieņemts,” uzsvēra premjere, uzsverot, ka Latvija pati dara visu nepieciešamo, lai stiprinātu savu drošību.
Tagad tiek gatavots piedāvājums SAFE instrumenta saņemšanai, kur Latvijai varētu būt pieejami 5,6 miljardi eiro. Tas, kā skaidroja Siliņa, dod iespēju Latvijai iegādāties nepieciešamās aizsardzības spējas. Siliņas ieskatā Latvijai ir labas iespējas saņemt finansējumu, gan atzīstot, ka tas ir ilgtermiņa aizdevums, kas būtu labs atspaids dažādiem incidentiem.
Kā ziņots, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns uzsvēris, ka Latvijas austrumos pastāvīgā dežūrā atrodas pretgaisa aizsardzības vienības, lai identificētu un notriektu agresorvalsts dronus, ja tādi parādītos Latvijas gaisa telpā.
Aizvadītā nakts Polijā apliecina, ka sadarbības algoritmi ar NATO gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātājiem ir efektīvi, vērtē Pudāns.
Kā ziņots, Polijas bruņotie spēki naktī notriekuši mērķus, kas bija pārkāpuši valsts gaisa robežu, pavēstīja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.
“Notiek operācija, kas saistīta ar vairākiem Polijas gaisa robežas pārkāpumiem. Pret objektiem armija ir izmantojusi ieročus. Es pastāvīgi sazinos ar prezidentu un aizsardzības ministru. Saņēmu ziņojumu tieši no operācijas komandiera,” platformā “X” pauda Tusks.
Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs trešdien paziņoja, ka lidmašīnas, kas mobilizētas, reaģējot uz atkārtotiem valsts gaisa telpas pārkāpumiem Krievijas uzbrukuma Ukrainai laikā, ir atklājušas uguni uz “naidīgiem objektiem”.
“Lidmašīnas ir izmantojušas ieročus pret naidīgiem objektiem,” sociālajos medijos paziņoja Kosiņaks-Kamišs, piebilstot: “Mēs pastāvīgi sazināmies ar NATO vadību.”
Ukrainas monitoringa kanāli iepriekš ziņoja, ka vairāki Krievijas bezpilota lidaparāti ielidojuši Polijā caur Rietumukrainu.
Polijas bruņotie spēki paziņoja, ka tā un NATO sabiedrotie ir pacēluši gaisā lidmašīnas un nostādījuši pilnā gatavībā sauszemes pretgaisa aizsardzības spēkus.
Lasiet arī: Polija slēdz robežu ar Baltkrieviju
Lasiet arī: Rinkēvičs: Krievijas dronu uzbrukums Polijā skar arī Latviju