Šomēnes – 28. februārī – Liepājas teātrī pirmizrādi piedzīvos muzikālā izrāde „Freimanis”, ko veido režisors Mārtiņš Kalita sadarbībā ar dramaturģi Lindu Rudeni. Mārtiņa Freimaņa vārds komentārus neprasa – viņš bija spilgta personība ne tikai Latvijas mūzikas, bet visas kultūras telpā, kura dziesmas turpina skanēt vēl šobrīd, kad viņa paša starp mums vairs nav.
“Viņš dzīvoja ātri un bez bremzēm. Dziesmu varēja sakomponēt piecpadsmit minūtēs. Viņš lepni dalīja alus glāzi ar savu suni. Un strīdēties ar viņu nebija iespējams. Etiķete uz viņu neattiecās, un viņš dievināja sīpolus. Podā noslīkušo šinšilu viņš glabāja saldētavā, bet nervus nomierināja adot. Viņa reliģija bija draudzība, viņa laimes zeme – skatuve. Tā ir niecīga daļa no lietām, kas uzrāda Mārtiņa Freimaņa paradoksālo, kontrastu pilno personību,” norāda izrādes veidotāji.
Kopš Freimaņa aiziešanas pagājuši piecpadsmit gadi, un tomēr viņš joprojām ir te – radiostacijās, atmiņās, stāstos. Paradoksu un kontrastu pilns, nepieradināms un nekaunīgs.
Savā īsajā mūžā Freimanis paspējis atstāt milzīgu muzikālo mantojumu un gandrīz tikpat daudz leģendu par savu personību. Tuvāki un tālāki Mārtiņa laikabiedri joprojām sev jautā – vai dziesmas par debesīm un aizlidošanu bijis pareģojums vai remdēts sauciens pēc palīdzības? Versiju ir daudz un, lai gan iznākumu nevar mainīt, ir intriģējoši minēt, kāds bijis cilvēks, kuru tagad varam restaurēt tikai caur atmiņām un iemūžinātiem mirkļiem.
Strādājot pie šīs izrādes, režisors ticies un sarunājies ar daudziem cilvēkiem, kas bijuši svarīgi Freimaņa dzīvē, tādējādi lipinot kopā atmiņu pie atmiņas, lai izveidotu izrādes stāstu un savu redzējumu par Freimaņa dzīvi, taču, kā uzsver gan režisors, gan dramaturģe – šī nav dokumentāla izrāde.
„Negribēju veidot izrādes stāstu no grāmatām un faktiem, bet no sarunām, jo gribēju saprast, kāds Freimanis palicis cilvēku atmiņās. Ņemot vērā to, kādi ir viņa dziesmu teksti, uz skatuves mēģināsim parādīt, kā viņš redzēja pasauli, kā uztvēris lietas un kas viņu iedvesmojis.”
Titullomu izrādē atveido aktieris Valts Skuja, viņa līdzība ar Freimani bijis viens no impulsiem režisoram, lai pievērstos šim stāstam: „Valts ieguldījis milzīgu darbu un veltījis šai lomai daudz laika, nežēlojot un nesaudzējot sevi. Viņš ir pārkāpis sevī pāri daudzām lietām, lai varētu nospēlēt šo lomu. Un šobrīd ir sasniedzis to punktu, kurā nu jau par Freimani zina vairāk nekā es.”
Izrādē piedalās arī aktieri Agnese Jēkabsone, Kārlis Artejevs, Hugo Puriņš, Rolands Beķeris, Agnija Dreimane, Polina Čerņenoka, Santa Breikša un Gatis Maliks, lielākai daļai no viņiem atveidojot vairākas lomas.
Izrādi veido liels mākslinieku kolektīvs – kopā ar režisoru strādā scenogrāfs Valters Kristbergs, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, horeogrāfe Inga Raudinga, gaismu mākslinieks Niks Cipruss, video mākslinieks Valters Vuciņš. Kopā ar aktieriem vairākus mēnešus strādājusi vokālā pedagoģe Ieva Dreimane-Sidare, jo izrāde, protams, nav iedomājama bez Freimaņa mūzikas. Tā izrādē skanēs dzīvajā izpildījumā, piedaloties mūziķiem Normundam Kalniņam, kas ir arī izrādes muzikālais vadītājs, Kasparam Boroduško, Mikam Akotam un Raitim Elerim.
Pēc otrās pirmizrādes – 1. martā, kā ierasts – notiks skatītāju tikšanās ar izrādes veidotājiem.
Biļetes uz iestudējumu izpārdotas līdz sezonas beigām.
Lasiet arī:
VIDEO | Dabas brīnums – Ventspils pludmalē ledus gabali kustas paši no sevis
Kadirova ģimenē pēc satiksmes negadījuma saspringta gaisotne, cietušais dēls rētas maskē ar grimu
Tramps liks valdībai publiskot informāciju par citplanētiešiem
Trim zodiaka zīmēm lemta liela nauda un iespējas: astrologi atklaj, kam paveiksies
Jaunā pašmāju raidījumā desmit drosmīgie cīnīsies ar lieko svaru Madaras Meieres vadībā