Veselības ministrija ziņo, ka pēc tās pasūtījuma Latvijā pirmo reizi ticis veikts pētījums, novērtējot alkohola lietošanas radītos finansiālos zaudējumus valsts budžetam veselības, ekonomikas un sociālajā jomās, kā arī ieguvumus no profilakses pasākumiem.
Tiešās izmaksas tiek rēķinātas 149,7 miljonu eiro – jeb 0,45% no iekšzemes kopprodukta (IKP) – apmērā. Valsts budžetam un ekonomikai ar alkohola lietošanu saistītās tiešās un netiešās izmaksas ir 439,9 līdz 602,2 miljoni eiro jeb 1,3 līdz 1,8% no IKP. Pētījumu pēc Veselības ministrijas pasūtījuma par 2021. gadu veica Baltijas Starptautiskais ekonomikas politikas studiju centrs.
Tajā skaitā veselības aprūpei tiek radīti zaudējumi 56,6 miljonu eiro apmērā – jeb 2,7% no visiem izdevumiem veselības nozarei, papildus ietekmējot labā veselībā un dzīves kvalitātē nodzīvoto gadu skaitu gan pašam alkohola lietotājam, gan viņa tuviniekiem.
“Alkohola lietošana ir nozīmīgs saslimstības un priekšlaicīgās nāves cēlonis. Tā lietošana ir
saistāma ar vairāk nekā 200 slimībām un diagnozēm,
ietverot aknu slimības, traumas, ļaundabīgos audzējus, kā arī sirds un asinsrites sistēmas slimības. Lai nodrošinātu alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanu sabiedrībā, būtiski ir vienlaicīgi ieviest kompleksus pasākumus.
Tiem ir jāietver gan likumdošanas iniciatīvas, lai radītu atbilstošus apstākļus un veicinātu iedzīvotāju paradumu maiņu, gan jāturpina sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus, lai veicinātu sabiedrības veselībpratību,” izplatītajā relīzē uzsver veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
***
Minētās 149,7 miljonus eiro lielās tiešās izmaksas alkohola lietošanas dēļ 2021.gadā veidojās, veselības nozarei tādēļ iztērējot jau minētos 56,6 miljonus eiro; tiesībsargājošajām iestādēm – 47,7 miljonus eiro jeb 6,5% no vispārējās valdības sektora
izdevumiem, kas novirzīti sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai; sociālajai palīdzībai šīs problēmas prasīja 44,8 miljonus eiro jeb 0,97% no valsts un pašvaldību izdevumiem sociālo dienestu, sociālo aprūpes centru, bāriņtiesu, bērnu specializētās aprūpes iestāžu un ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.
Savukārt finansiālā ietekme uz bezdarba līmeni un zemāku ekonomisko aktivitāti jeb netiešās alkohola radītā kaitējuma izmaksas ir aplēstas no 290 miljoniem līdz 452 miljoniem eiro jeb kā 0,9 – 1,3% no IKP, ko neiegūstam, jo alkohola lietošanas rezultātā cilvēks priekšlaicīgi mirst vai kļūst par bezdarbnieku, atrodas ieslodzījuma vietā, slimo vai viņam ir samazinātas darba spējas un zemāka produktivitāte.
Ministrijas relīzē tiek uzsvērta, ka alkohola radītā kaitējuma dēļ 2021.gadā
zaudējām līdz pat 88 620 dzīves gadus,
kas būtu nodzīvoti labā veselībā un dzīves kvalitātē gan pašam alkohola patērētājam, gan viņa tuviniekiem un draugiem.
***
Ministrijas aplēses liecina, ka lielākā ietekme uz valsts budžetu un izmaksām būtu alkohola tirdzniecības laika samazinājumam, īpaši vakara stundās,
vecuma cenza alkohola iegādei paaugstināšanai līdz 20 gadiem,
akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanai, autovadītāju asinīs pieļaujamās alkohola
koncentrācijas samazināšanai un alkohola reklāmas ierobežošanai.
Relīzē tiek norādīts, ka Latvijā ir augstākais absolūtā alkohola patēriņš sabiedrībā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidū – 12,2 litri uz vienu iedzīvotāju, neieskaitot tūristu patēriņu. Savukārt vēl citi statistikas dati par alkohola patēriņu Latvijā un pasaulē pasaulē ir pieejami šeit.
Lasiet arī: Dzērājšoferiem būs obligāti uzvedības korekcijas kursi vadītāja tiesību atgūšanai
