Pēc tam, kad februārī ieslodzītais grupējuma līderis Abdullahs Edžalans aicināja izbeigt organizācijas darbību, Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) kaujinieku grupējums, kas jau vairāk nekā 40 gadus ir iesaistīts asiņainā konfliktā ar Turcijas valsti, nolēma izformēties un izbeigt bruņoto cīņu, pirmdien, 12.maijā, vēsta britu raidorganizācija BBC un “Reuters”.
Turcijā, ES, Apvienotajā Karalistē un ASV grupējums ir atzīts par teroristu grupējumu.
PKK lēmums varētu veicināt NATO dalībvalsts Turcijas politisko un ekonomisko stabilitāti un sekmēt centienus mazināt spriedzi kaimiņvalstī Irākā un arī Sīrijā.
PKK nemiernieku mērķis sākotnēji bija izveidot neatkarīgu dzimteni kurdiem, kas veido aptuveni 20% Turcijas iedzīvotāju. Taču kopš tā laika tā ir atkāpusies no saviem separātiskajiem mērķiem, tā vietā koncentrējoties uz lielāku autonomiju un plašākām kurdu tiesībām.
Konflikta laikā tikuši nogalināti vairāk nekā 40 000 cilvēku.
“PKK ir pabeigusi savu vēsturisko misiju,” teikts PKK paziņojumā. “PKK cīņa ir salauzusi pret mūsu tautu vērsto noliegšanas un iznīcināšanas politiku un aizvedusi kurdu jautājumus pie tā, ka tos var atrisināt ar demokrātiskas politikas palīdzību.”
Februārī PKK līderis Edžalans, kurš kopš 1999.gada atrodas cietumā, aicināja savu grupējumu nolikt ieročus un izformēties. Vēstulē viņš rakstīja, ka “politiskās sistēmas veidošanā un īstenošanā nav alternatīvas demokrātijai. Demokrātiska vienprātība ir galvenais ceļš.”
Nav skaidrs, ko viņš varētu saņemt apmaiņā pret grupas likvidēšanu, bet daži uzskata, ka viņam varētu tikt piešķirts nosacīts atbrīvojums.
Kurdu politiķi cer uz jaunu politisko dialogu un ceļā uz plašākām kurdu tiesībām.
Abām pusēm bija iemesli noslēgt vienošanos tagad.
Turcijas bruņotie spēki pēdējos gados ir smagi skāruši PKK, un reģionālās pārmaiņas ir apgrūtinājušas PKK un tās saistīto organizāciju darbību Irākā un Sīrijā.
Prezidentam Erdoganam ir nepieciešams kurdus atbalstošu politisko partiju atbalsts, lai viņš varētu atkal kandidēt nākamajās Turcijas prezidenta vēlēšanās, kas paredzētas 2028.gadā.
Lēmums par organizācijas darbības izbeigšanu ir svarīgs solis ceļā uz “Turciju bez terorisma”, un šo procesu uzraudzīs valsts iestādes, paziņoja prezidenta Tajipa Erdogana partijas preses pārstāvis, vēsta ziņu aģentūra “Reuters”.
Eksperts no domnīcas “Chatham House” sacīja, ka Turcijai būs nepieciešamas lielas demokrātiskas pārmaiņas, lai apmierinātu kurdu politiskās prasības. Lai gan Turcijas līderi pēdējā laikā ir izrādījuši zināmu labo gribu, nav skaidrs, vai viņi darīs pietiekami daudz, lai pilnībā iekļautu kurdus politikā un sabiedrībā.
PKK lēmums dos prezidentam Tajipam Erdoganam arī iespēju veicināt attīstību Turcijas galvenokārt kurdu dienvidaustrumos, kur nemiernieki gadu desmitiem ir bremzējuši reģiona ekonomiku.
Lasiet arī: Pēc Trampa atgriešanās prezidenta amatā ASV vērtējums pasaulē strauji krītas
