Vācijas kanclera Olafa Šolca (Olaf Scholz) pretrunīgi vērtētais plāns pārdot daļu no Hamburgas ostas kravu termināļa Ķīnai var nepiepildīties, jo Vācijas varas iestādes ostu pasludinājušas par kritiskās infrastruktūras daļu, raksta Politico.
Pērn, pirms vizītes Pekinā Šolcs, par spīti partijas biedru iebildumiem un bažām, panāca, ka Ķīnas valsts uzņēmumam Cosco tiek ļauts iegādāties akcijas Hamburgas ostā, Tollerort terminālī. Tomēr Vācijas Federālā informācijas drošības biroja veiktā ostas klasificēšana par kritiski svarīgu infrastruktūru nozīmē, ka Berlīnei jāpārvērtē ķīniešiem piedāvātais darījums, un tas var arī nenotikt.
Vācijas Ekonomikas ministrijas pārstāvis preses konferencē trešdien, 12.aprīlī, sacīja: “Tā kā apstākļi ir mainījušies, mēs… Apsveram to iespaidu uz kopējo situāciju mūsu atbildības sfērā.”
Jaunais drošības vērtējums ir vērā ņemams, jo pat vissparīgākie ostas darījuma aizstāvji iepriekš ir
norādījuši, ka Ķīna nedrīkst saņemt piekļuvi kritiski svarīgajai infrastruktūrai.
Savukārt vēlme iedrošināt Ķīnu veikt ieguldījumus balstās idejā, ka tad ķīniešu pārvadātāji dos priekšroku konkrētajām ostām. Tollerort iegūšana ir daļa no Ķīnas plāna iegūt kontroli pār infrastruktūru, kas nozīmīga tās Belt and Road tirdzniecības iniciatīvai. Tas ir transporta savienojumu tīkls, kas ļautu savienot Ķīnas fabrikas ar bagāto rietumvalstu tirgiem.
Cosco jau pieder daļas divās Eiropas lielākajās ostās: Antverpenē un Roterdamā, uzņēmums kontrolē Pirejas ostu Atēnās, un stāv aiz plāna paplašināt iekšzemes dzelzceļa termināli Dīsburgā, pie Rūras ietekas Reinā. Pēdējais ir būtisks punkts Ķīnas kravu pārkraušanai tālākam ceļam.
Iespējami stingrāka Berlīnes attieksme pret Pekinu nāk laikā, kad Eiropa cenšas tikt galā ar Francijas prezidenta Emanuela Makrona (Emmanuel Macron) izteikumiem. Makrons intervijā pēc vizītes Ķīnā paziņoja, ka Eiropai nevajadzētu iet ASV pavadā, un jaukties Ķīnas un ASV nesaskaņās par Taivānu. Lai gan Vācijas valdība pārstāvis atteicās komentēt Makrona izteikumus, Ārlietu ministrija savukārt ir izdevusi prasību Ķīnai mazināt spriedzi attiecībās ar Taivānu un izteikusi kritiku par Pekinas pēdējām militārajām mācībām salu valsts tuvumā.
Ārlietu ministrijas pārstāvis norādīja: “Mēs sagaidām, ka par mieru reģionā rūpēsies visas puses. Tas attiecas arī uz Ķīnu. Mēs uzskatām, ka tāda rīcība kā militāri draudīgas darbības ir pretrunā šim mērķim, un patiesībā palielina nejaušu militāru sadursmju iespēju.”
Lasiet arī: Ģenerālis Hodžess: kiberdrošība ir tikpat būtiska kā raķetes
