Desmitiem polārpētnieku brīdinājuši, ka plāni cīnīties ar klimata pārmaiņam, manipulējot ar vidi Arktikā un Antarktīdā ir bīstami, visticamāk nestrādās, un var novērst uzmanību no patiesi būtiskiem jautājumiem, raksta britu raidorganizācija BBC.
Polārajiem apvidiem paredzētās “ģeoinženierijas” metodes tiecas atdzesēt planētu neierastos veidos, piemēram, mākslīgi sabiezinot ledu jūrā vai palaižot smalkas, atstarojošas daļiņas atmosfērā. Metodes pievērsušas uzmanību kā iespējamie nākotnes rīki cīņai pret golbālo sasilšanu. Tomēr vairāk nekā 40 pētnieki norādījuši, kas tas nodarīs smagu kaitējumu videi un aicinājuši vienkārši strādāt pie nulles emisiju sasniegšanas, kas ir vienīgais iespējamais veids klimata pārmaiņu apturēšanai.
Ģeoinženierija, kas ir iejaukšajās Zemes klimata sistēmā, lai cīnītos ar globālās sasilšanas iespaidu, ir viena no strīdīgakajām klimata pētniecības nozarēm. Dažas no tās pieejām ir plaši atzītas, piemēram, koku stādīšana, lai tie no atmosfēras savāktu oglekļa dioksīdu. Tikmēr citas tiek uzskatītas par cīņu ar klimata pārmaiņu “simptomiem,” nevis pašu pārmaiņu novēršanu. Tādi ir, piemēram, plāni atstarot saules starus.
Metodes atbalstītāji uzskata, ka ir vērts izpētīt tehnikas, kas varētu palīdzēt ielikt rāmjos strauji augošo planētas temperatūru, kas jau tagad atstāj smagu iespaidu uz ekosistēmām un cilvēkiem visā pasaulē. Oponenti uzskata, ka risks ir pārāk liels, īpaši trauslajos polārajos apvidos, par kuriem ir vēl daudz nezināmā.
Zinātnieki, kas veikuši ģeoinženierijas metožuu novērtējumu, aplūkojuši piecas plašāk apspriestās idejas, kas saistītas ar polārajiem apvidiem.
Neviena no tām neatbilst pamatkritērijiem, lai varētu to ieteikt kā lietojamu.
Viena no idejām ir palaist atmosfērā smalkas, atstarojošas daļiņas, lai atdzesētu planētu. Tā bieži piesaista sazvērēstību teoriju piekritējus, kas apgalvo, ka kondensāta pēdas debesīs ir pierādījums liela mēroga ģeoinženierijas projektiem, kas jau tiek īstenoti. Zinātnieku bažas ir citas, un to vidū ir arī laika apstākļu modeļu izjaukšana. Tāpat nav skaidrs, kurš tad varētu vadīt daļiņu palaišanu, jo īpaši reģionos ar neskaidru pārvaldi, kā Arktikā un Antarktīdā. Nesaskaņotas darbības varētu pastiprināt ģeopolitisko spriedzi polārajos reģionos. Raizes rada arī tas, ka, pat ja idejas teorētiski ir īstenojamas, to izmaksas un laika patēriņš attiecībā pret ieguvumu nav jēgpilnas.
Cita ideja, ko BBC jau iepriekš aplūkojis, ir plāns virs Arktisko jūru ledus virsmas uzpumpēt ūdeni, kas ziemā varētu sasalt, un padarītu to noturīgāku vasarā. Tomēr, lai noklātu vien 10% Arktisko jūru, nepieciešami 10 miljoni ūdenssūkņu.
Visus pretrunīgos plānus vieno bažas, ka to īstenošana radīs mānīgu sajūtu, ka nav nepieciešams samazināt siltumnīcas efektu radošo gāzu emisijas. Pat ģeoinženierijas atbalstītāji piekrīt, ka šīs metodes var būt vien atbalsta pasākumus, nevis aizvietot emisiju samazināšanu.
Lasiet arī: Zinātnieki: Strauja Antarktīdas ledus kušana paātrinās klimata pārmaiņas