Polijas robežsardze regulāri piespiež migrantus atgriezties Baltkrievijā, un tiek ziņots, ka cilvēki tiek sisti, viņiem tiek atņemtas drēbes un viņi tiek atstāti mežos bez pārtikas, pajumtes un medicīniskās aprūpes, teikts otrdien, 18.martā, publicētajā “Oxfam” un Polijas NVO “Egala” jaunajā ziņojumā “Brutālie šķēršļi”, vēsta “Politico”.
Ziņojumā ir aprakstīta nežēlīga izturēšanās pret migrantiem uz Polijas un Baltkrievijas robežas, tostarp migranti pirms izraidīšanas tika apšaudīti ar gumijas lodēm, viņiem uzbruka suņi un tika dots ūdens, kas bija sajaukts ar piparu gāzes aerosolu.
Aktīvisti dalījās ar liecībām, tostarp par sīrieti, kurš tika atstāts sasalst bez drēbēm un apaviem, un par grūtnieci, kurai bija nepieciešama medicīniskā aprūpe un kura tika piespiesta atgriezties. Ziņojumā teikts, ka dažām grūtniecēm pēc tam, kad viņām tika liegta palīdzība, iestājās spontāns aborts.
“Uz Polijas-Baltkrievijas robežas notiek vispārēja un sistēmiska vardarbība,” saka “Egala” Advokatūras vadītāja Aleksandra Guliņska. “Mēs mežā pastāvīgi atrodam cilvēkus, kurus Polijas iestādes ir piespiedu kārtā izraidījušas atpakaļ uz Baltkrieviju.”
Decembrī Eiropas Komisija piešķīra 52 miljonus eiro Polijas austrumu robežas uzraudzības un infrastruktūras stiprināšanai. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) sacīja, ka Polija un citas valstis saskaras ar “hibrīddraudiem” no Baltkrievijas un Krievijas puses.
Baltkrievijai ir bijusi galvenā loma migrantu virzīšanai uz ES, lai radītu nestabilitāti, un valsts kontrolētas ceļojumu aģentūras ir piedāvājušas viņiem vīzas un transportu.
Saskaņā ar informāciju Baltkrievijas drošības spēki pavada migrantus līdz Polijas robežai, neļaujot viņiem atgriezties atpakaļ.
Kad 2023.gadā par Polijas premjerministru kļuva Donalds Tusks, tiesību aizsardzības grupas gaidīja maigāku robežu politiku. Tā vietā viņa valdība pastiprināja kontroli, atkārtoti ieviesa slēgtās zonas uz robežām un pieņēma likumu, kas ļauj uz laiku apturēt patvēruma tiesību piešķiršanu.
Migrācija joprojām ir viens no galvenajiem jautājumiem pirms maijā gaidāmajām Polijas prezidenta vēlēšanām.
Brisele ir izvairījusies tieši vērsties pret Tuska valdību saistībā ar migrantu atvairīšanu uz robežām, bet draud ar tiesvedību par Polijas atteikšanos uzņemt patvēruma meklētājus saskaņā ar ES Migrācijas paktu. Pakts paredz, ka dalībvalstīm ir, vai nu jāpieņem noteikts skaits patvēruma meklētāju, vai arī jāveic iemaksas finansiālās solidaritātes mehānismā.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija brīdināja Varšavu par iespējamām sankcijām, bet Polija nav mainījusi savu nostāju.
“Polija neīstenos nevienu migrācijas paktu vai šādu projektu noteikumus, kuru rezultātā Polija piespiedu kārtā uzņemtu migrantus. Tas ir galīgais lēmums,” februārī sacīja Tusks, uzstājot, ka Polija jau tagad izjūt lielu migrācijas spiedienu no Baltkrievijas un uzņem lielu skaitu Ukrainas bēgļu.
Taču tiesību aizsardzības grupas brīdina, ka Polijas rīcība – un Briseles nevēlēšanās to iegrožot – rada bīstamu precedentu. Tās ir aicinājušas ES pārtraukt finansēt Polijas atgrūšanas politiku, norādot, ka tā apdraud cilvēku dzīvības.
Lasiet arī: Pujāts: Ierobežojumi pie robežas ir “pēdējais brīdinājums” Baltkrievijai
