Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien, 17.oktobrī, atbalstīja Polijas premjerministra Donalda Tuska (Donald Tusk) izteiktos draudus uz laiku aizliegt patvērumu migrantiem, kas ierodas no Krievijas vai Baltkrievijas teritorijas, brīdinot Maskavu neizmantot migrantu plūsmas, lai destabilizētu Eiropas valstis, un aicināja Eiropas Komisiju steidzami izstrādāt likumprojektu, ziņo “Politico”.
Tusks pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Polija uz laiku apturēs patvēruma tiesību piešķiršanu migrantiem, kas ierodas no Baltkrievijas, norādot, ka tā ir Krievijas “hibrīdkara” taktika, kuras mērķis ir destabilizēt valsti.
“Nedrīkst pieļaut, ka Krievija un Baltkrievija, vai jebkura cita valsts ļaunprātīgi izmanto mūsu vērtības, tostarp tiesības uz patvērumu, un grauj mūsu demokrātiju,” norādīts pēc sanāksmes Briselē izdotajā ES valstu līderu paziņojumā.
“Izņēmuma situācijās ir nepieciešami atbilstoši pasākumi,” uzsvērts paziņojumā.
Tusks gribēja, lai ES atbalstītu ideju, ka valstis atsevišķi, atsaucoties uz drošības apsvērumiem, var attaisnot patvēruma tiesību apturēšanu, un viņš to panāca.
“Nupat esmu atgriezies no tikšanās ar vissvarīgākajiem līderiem, un to, ko es vēlējos panākt, es panācu,” Tusks sacīja žurnālistiem.
Dānijas premjerministre Mete Frederiksena (Mette Frederiksen) atzinīgi novērtēja ES līderu diskusiju kā “reālistiskāku un godīgāku” sarunu par migrantiem un patvēruma meklētājiem, pastāstīja kāds ES diplomāts, kurš pazīstams ar privāto sarunu gaitu.
“Mums ir nepieciešama stratēģiska diskusija,” kā ziņots, sacīja Frederiksena.
Atspoguļojot stingrāku ES līderu nostāju migrācijas jautājumā, galīgajā paziņojumā tika izteikts arī aicinājums “visos līmeņos rīkoties apņēmīgi, lai atvieglotu, palielinātu un paātrinātu imigrantu atpakaļnosūtīšanu no ES, izmantojot visas attiecīgās ES politikas jomas, instrumentus un līdzekļus, tostarp diplomātiju, attīstību, tirdzniecību un vīzas”.
Diplomāti tagad sagaida, ka Eiropas Komisija izstrādās tiesību aktus,
lai atvieglotu deportācijas, izveidotu tiesisko regulējumu attiecībā uz personu apstrādes centriem ārpus ES un ļautu dalībvalstīm slēgt ārējās robežas drošības apsvērumu dēļ.
Pagājušajā gadā no 484 000 trešo valstu pilsoņu, kuriem tika izdots rīkojums pamest ES, tikai 20% atgriezās mājās. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) sacīja, ka Komisija strādā, lai uzlabotu šo rādītāju, un drīzumā iesniegs tiesību aktu, kas to risinās.
Fon der Leiena saskārās ar asiem jautājumiem par ierosināto migrācijas risinājumu likumību un iespējamību. Atbildot uz tiem, viņa uzsvēra, ka, lai pamatotu patvēruma tiesību apturēšanu, ir skaidri jānorāda valsts, kas stāv aiz “hibrīduzbrukuma”.
Uz jautājumu par ētiskiem apsvērumiem saistībā ar migrantu apstrādes centriem ES vadītāja atbildēja, ka pastāv “atklāti jautājumi” par to, kā šādi centri varētu darboties.
ES galīgajā ziņojumā netika minēts Migrācijas un patvēruma pakts, kas bija vēl viena Tuska uzvara, jo viņš bija pret tā ieviešanu, ņemot vērā vairāku valstu, tostarp Polijas, pausto kritiku.
Lasiet arī: BNN pēta | Lietuvas Seima deputātu algas strauji kāps: kas īsti mainījies un kāpēc tagad?
Lasiet arī: ANO bēgļu lietu vadītājs mudina valstis atteikties no robežkontroles, pat ja bēgļu krīze saasinās
