Saskaņā ar “Eirobarometra” jaunāko aptauju Eiropas Savienības (ES) vēlēšanas uztrauc aptuveni 60% ES iedzīvotāju, taču, kā zināms, visvairāk Eiropu uztrauc balsojums Eirovīzijā, tāpēc izpētot un analizējot Eirovīzijas datus, otrdien, 7.maijā, “Politico” vēsta par to, kas notiktu, ja Eirovīzijas balsojumiem būtu lielāka politiskā ietekme ES, aprēķinot to, cik vietas valstis saņemtu Eiropas Parlamentā (EP), ja visu izšķirtu Eirovīzijas balsojums.
Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījušās dažādas valstis, no tām visvairāk, 66 reizes, ir piedalījusies Vācija, kurai seko Apvienotā Karaliste, Francija, Beļģija, Šveice un Nīderlande. Pēc tam seko Spānija un Zviedrija, piedaloties 62 reizes. Norvēģija, Somija, Īrija, Austrija, Portugāle, Dānija ir piedalījusies virs 50 reizēm. Arī Itālijai, Grieķijai, Kiprai, Luksemburgai un Maltai ir ievērojams dalības skaits.
Visvairāk Eirovīzijas uzvaras laurus ir plūkusi Zviedrija un Īrija – katrai no tām ir septiņas uzvaras. Arī Apvienotā Karaliste ir guvusi piecas uzvaras, bet tās izstāšanās no ES izslēdz to no varas pār ES.
No otras puses, 18 valstis ir piedzīvojušas kaunu, saņemot nulle punktus finālā, un vadībā ar četriem šādiem gadījumiem ir Norvēģija un Austrija.
Saskaņā ar pēdējās desmitgades Eirovīzijas datiem pēc
kopējā punktu skaita Zviedrija un Itālija ir galvenās pretendentes uz vadošo lomu ES,
un arī Malta un Kipra ir spēcīgas kandidātes. Turpretī Vācijas stāvoklis liecina, ka tai vajadzētu nedaudz atkāpties no grožiem.
Pēc “Politico” aprēķiniem Zviedrijai EP būtu jāieņem 94 vietas pašreizējās 21 vietā un Itālijai – 80 pašreizējo 76 vietā, taču bēdīgajai Vācijai 96 vietā vajadzētu ieņemt tikai 12.
Luksemburga un Slovākija ir ierindojušās ranga lejasgalā. Lai gan šobrīd Luksemburga ieņem sešas un Slovākija 15 vietas, tām abām vajadzētu ieņemt tikai vienu vietu. Luksemburga piedalās šā gada konkursā, tāpēc tā varētu pakāpties augšup, bet Slovākija nepiedalās un nav piedalījusies kopš 2012.gada.
Savukārt Latvijai pašreizējo deviņu vajadzētu ieņemt 13 vietas.
Eirovīzijai un ES ir kopīgas iezīmes, jo abi ir ekskluzīvi klubi, kas izbauda paplašināšanos.
Taču atšķirībā no ES, pievienošanās sarunas par dalību Eirovīzijā norit ātri, un Eirovīzijā, kas 1956.gadā sākās ar tikai septiņām valstīm, gadu laikā ir piedalījušās dziesmas no 52 valstis, taču ne visas no tām ir Eiropas valstis, piedalās arī, piemēram, Austrālija.
Gadu gaitā Zviedrija panākumus ir guvusi, pateicoties plašam balsotāju atbalstam no bloka, kurā pārsvarā ir Ziemeļeiropas sabiedrotie, lai gan tas ir izraisījis zināmas diskusijas, piemēram, pagājušajā gadā publikas balsojums bija par labu Somijai, bet žūrijas balsojuma dēļ uzvarēja zviedriete Lorīna.
Arī Ukraina ir guvusi plašu atbalstu no tādiem sabiedrotajiem kā Lietuva, Polija un Itālija, savukārt Grieķija-Kipra un Spānija-Portugāle joprojām saglabā tradicionālās alianses.
Lasiet arī: Zviedrija kļūst par 32. NATO dalībvalsti
