Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna (Viktor Orbán) valdības atbalstītās domnīcas “MCC Brussels” vadītājs Frenks Furedi (Frank Furedi) sācis izjust satraukumu par labējo populistu spēju vadīt valstis, ja tiem izdosies satvert varas grožus, raksta “Politico.”
Domnīca “MCC Brussels” veidota kā pretspēks tam, ko Furedi dēvē par Eiropas Savienības liberālo vienprātību, un palīdz noslīpēt arvien lielāku popularitāti gūstošo labējo spēku idejas. 78 gadus vecais profesionālais provokators Furedi gan slavēja to, ko redz kā Eiropas politiskā centra neizbēgamo sabrukumu, gan izteica bažas par to, vai politiskajām grupām, kas no tā gūs labumu, ir pietiekami daudz iekšējās disciplīnas, lai spētu uzņemties vadību, ja tie uzvarēs. Divas stundas garajā sarunā ar “Politico” viņš sacīja, ka var uzvarēt vēlēšanās, bet, ja nav gatavības tam, kas seko, spēks kļūs pats par savu ļaunāko ienaidnieku.
Kustības, par kurām runā Furedi, jau pārbauda lielos politiskos spēkus. Naidžela Farāža (Nigel Farage) Reformu partija gūst popularitāti Lielbritānijā, Marinas Lepēnas “Nacionālajai aliansei” (RN) ir pavisam reālas izredzes gūt uzvaru Francijas prezidenta vēlēšanās, un “Alternatīva Vācijai” (AfD) regulāri ir aptauju priekšgalā vai tuvu tam. Itālijā un Ungārijā jau redzams, kāda ir labējo vadība.
Furedi gan nesatraucas par totalitārisma atgriešanos Eiropā, viņš pat domā, ka pašreizējais režīms ir tas, kas apspiež domas un runas brīvību. Tas, kas viņu patiesi satrauc, ir iespēja, ka Eiropas labējie nebūs gana labi sagatvojušies, kad nāks pie varas. Sociologs un politiķis sacīja, ka ir reāls pieprasījums pēc citādākas politikas, un vecās kārtības sabrukums ir patiesi aizraujošs. Tomēr, lai gan Furedi labprāt redzētu iekārtu degam, viņš nav pārliecināts, ka labējām partijām jānes lāpas. Viņš norādīja, ka pagaidām viss ir ar mīnusa zīmi, un
tikai divās valstīs labējie spējuši stabili vadīt valdības – Itālijā un Ungārijā.
Tāpāt kā daudzi labējie politiķi, arī Furedi pašlaik izbauda nonākšanu priekšplānā pēc daudziem politiskās telpas nomalē pavadītiem gadiem. Viņš kopš 1960.gadiem bijis duļķainu politisko spēku aģitators, iesākumā kā kreiso piekritējs un Revolucionārās Komunistiskās partijas dibinātājs. Partija izdeva žurnālu “Living Marxism,” kurā arī pamanījās vārdiski uzbrukt britu leiboristu partijai par tās centrisko ievirzi. Vēlāk viņš rakstīja tiešsaistes žurnālā “Spiked,” uzbrūkot leiboristiem no labējām pozīcijām.
Furedi bija par breksitu, tomēr uzskata, ka ES jāsaglabā vienotība, tiesa, ar mazāku ietekmi pār dalībvalstīm. Viņš nicina mulitkulturālisma doktrīnu, aizstāv sieviešu tiesības veikt abortus, un uzskata, ka pandēmija un klimata pārmaiņas izgaismo nevēlamu kautrīgumu briesmu priekšā. Lai gan Furedi ir dziļi pārliecināts Izraēlas atbalstītājs, viņš uzskata, ka vārda brīvībai būtu jāatiecas arī uz ļoti strīdīgiem tematiem, piemēram, holokausta noliegumu. “Es sevi neuzskatu par labējā spārna pārstāvi. Tā kā, pat ja cilvēki mani sauc par galēji labēju, labēju, fašistu vai vienalga kā vēl, es sevi redzu pavisam citādāk,” teica Furedi.
Savdabīgo uzskatu pārpilnā Furedi vadībā “MCC Brussels” guvusi ietekmi, un savā ziņā atzīšanu plašākā sabiedrībā, kā galēji labējais pretmets izteikti centriskajiem institūtiem, kas piesātinājuši Briseles Eiropas kvartālu. Domnīca popularizē Ungārijas labējā spārna nacionālismu, un tam līdzi nākošo Eiropas federālisma, imigrācijas politikas un LGBT iekļautības noliegumu. Furedi gan uzsver, ka
domnīca nav Budapeštas rupors, bet gan drīzāk vieta, kur pārbaudīt un stiprināt labējā spārna idejas.
Domnīcu pilnībā finansē no Ungārijas lielākās privātās augstskolas, Matiasa Korvina Universitātes, līdzekļiem. Universitāte savukārt bauda ievērojamu Ungārijas valdības atbalstu. Furedi atzīst, ka domnīcas publikācijās bieži atbalsojas Budapeštas viedoklis, viņš noliedza, ka Orbāns noteiktu, kas jāraksta. Nav pamata domāt, ka Ungārijā gaidāmās vēlēšanas, kas arī varētu arī likt Orbānam pamest premjera krēslu, ietekmēs domnīcas finansējumu.
Cienījamo vecumu sasniegušais Furedi satraucas arī par to, ka nepaspēs pieredzēt notiekam “kaut ko jauku.” Tajā pašā laikā viņš ir pārliecināts, ka politiskā kārtība, pret kuru viņš cīnījies visu mūžu, ir gatava salūzt.
Lasiet arī: Pēc aktīvista nāves Francijā Eiropas labējie radikāļi sākuši ciešāk sadarboties
Lasiet arī: Orbāna iemīļota Briseles domnīca no Budapeštas saņēmusi miljoniem eiro