Valsts kanceleja vēl vērtē, vai pārsūdzēt tiesas spriedumu, ar kuru daļēji apmierināts bijušā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska pieteikums strīdā par viņa atstādināšanu, disciplinārsoda piemērošanu un atbrīvošanu no valsts civildienesta, ziņo Valsts kancelejā.
Citskovskis apstrīdēja Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) rīkojumus saistībā ar viņa atstādināšanu un disciplinārsoda piemērošanu, kā arī Valsts kancelejas rīkojumu par viņa atbrīvošanu no valsts civildienesta.
Aģentūrai LETA neizdevās iegūt komentāru no Siliņas biroja par tiesas spriedumu. Premjere šobrīd atrodas vizītē Apvienotajos Arābu Emirātos, bet viņas konsultante Anna Ūdre solīja LETA jautājumus par spriedumu nosūtīt Siliņas birojam, tomēr dienu vēlāk Ūdre ar jautājumiem aicināja vērsties Valsts kancelejā.
Kā ziņots, Administratīvās rajona tiesa ir daļēji apmierinājusi bijušā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska pieteikumus šajā strīdā. Vērtējot pieteicēja atstādināšanu no amata, tiesa konstatēja, ka atstādināšana pieņemta kā preventīvs pasākums, lai nodrošinātu likumīgu un lietderīgu rīcību ar publiskas personas finanšu līdzekļiem.
Tomēr tiesa atzina, ka jau no 2024. gada janvāra Valsts kancelejā bija novērsti riski, ka pieteicējs varētu veikt nelikumīgu rīcību ar līdzekļiem saistībā ar Ministru prezidenta komandējumu organizēšanu. Līdz ar to iestāde nebija pienācīgi izvērtējusi atstādināšanas nepieciešamību un samērīgumu.
Rīkojums un tā grozījumi tika atzīti par prettiesiskiem, un pieteicējam atlīdzināta neizmaksātā darba samaksa un sociālās garantijas.
Tiesa uzlikusi par pienākumu Valsts kancelejai atlīdzināt ierēdnim samaksu par prettiesisku atstādināšanu no 2024. gada 10. aprīļa līdz 8. maijam 5 333 eiro apmērā un atlīdzināt likumiskos nokavējuma procentus – 6% gadā – par neizmaksāto darba samaksu.
Tāpat valstij jāizmaksā viņam 3 485 eiro, kas iztērēti par juridisko palīdzību. Par labu Citskovskim piespriesta arī 60 eiro valsts nodeva.
Tiesa atzina, ka pieteicējs ar savu rīcību ir izdarījis disciplinārpārkāpumu. Tas izpaudies kā iepirkumu procedūru neveikšana atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajām prasībām, kā arī atbilstoši Valsts civildienesta likumam rakstveidā neziņojot Ministru prezidentam par to, ka līgumreisu pasūtīšana rada Publisko iepirkumu likuma pārkāpumu.
Tiesa secināja, ka izvēlētais disciplinārsods – pazemināšana amatā uz laiku līdz trim gadiem – pēc būtības pieteicējam noteikts pamatots. Vienlaikus iestāde nav pietiekami izvērtējusi un motivējusi izvēlēto amatu, uz kuru pieteicējs ir pārceļams.
Nav izskaidrojama iestādes rīcība par pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā pazemināt pieteicēju tādā amatā, kura pienākumos ietilpst publisko iepirkumu veikšana. Tas pēc būtības ir pretrunā iemesliem, kuru dēļ pieteicējs tika saukts pie disciplināratbildības.
Tiesa arī konstatēja, ka Valsts kancelejas rīkojums par pieteicēja atbrīvošanu no amata pēc paša vēlēšanās ir tiesisks un pamatots. Ikviena nodarbinātā persona ir tiesīga pēc savas brīvas gribas izbeigt attiecīgās nodarbinātības attiecības, par to attiecīgi paziņojot iestādei, savukārt iestāde šo viņa gribu nedrīkstēja nerespektēt un nepieņemt lēmumu par ierēdņa atbrīvošanu no amata. Vienlaicīgi tiesa nekonstatēja priekšnoteikumus atlaišanas pabalsta izmaksai četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, piemērojot Darba likuma normas.
Jau vēstīts, ka Citskovskis bija Valsts kancelejas direktors no 2017. gada līdz 2024. gada jūlijam. Saistībā ar ekspremjera Krišjāņa Kariņa (JV) avioreisu skandālu 2024. gada jūlija sākumā viņš tika pazemināts amatā. Protestējot pret to, Citskovskis nolēma aiziet no darba Valsts kancelejā.
Prokuratūra ir nodevusi tiesai saistībā ar Kariņa lidojumiem ierosināto krimināllietu, kurā Citskovskis ir vienīgais apsūdzētais.
Prokuratūra aģentūru LETA informēja, ka bijušais Valsts kancelejas direktors apsūdzēts par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Viņa vainu izvērtēs tiesa.
Lasiet arī: “Neatbildēti jautājumi un dīvainības”: Citskovskis par Kariņa speciālajiem reisiem