Austrumu pierobežas rīcības plāna īstenošana ir mūsu pašu amatpersonu ziņā, konferencē “Kurp ej, pierobeža? Austrumu pierobežas reģionu attīstības vīzija 2040” sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Prezidents sacīja, ka ļoti daudz tiek runāts par to, ka Austrumu robeža ir svarīga, daudz tiek darīts, lai to stiprinātu, taču reizē radusies situācija, kur esot divējāda izpratne par to, kas ir Austrumu robeža. No vienas puses, tas esot reģions, kur ekonomiskās aktivitātes rādītāji atpaliek no valstī vidējā, cilvēki dodas prom un ekonomiskā aktivitāte apsīkst.
No otras puses, prezidents katrā savā reģionālajā vizītē redzot ļoti motivētus cilvēkus, kuri nedomā, ka viņu novadā viss ir slikti. “Viņi ir ļoti motivēti, viņi neskaita iekšzemes kopproduktu, nesalīdzina to ar valsts vai Eiropas rādītājiem, viņi vienkārši ikdienā rūpējas par savu saimniecību, uzņēmumu, darbiniekiem, un saka, ka nemaz tos darbiniekus atrast nav tik viegli,” rezumēja Rinkēvičs, norādot, ka bankas un finanšu institūcijas redzot Latviju tikai 70 vai 100 kilometrus no Rīgas un nekādu kredītu, uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumu neesot.
Viņš pauda, ka cilvēki Austrumu robežā joprojām uztur kultūru, mākslu. Vienlaikus, piemēram, Rēzeknes novadā, lai attīstītu un saglabātu Latgales kultūru, latgaliešu valodu, cilvēki vēršas nevis Valsts kultūrkapitāla fondā, bet Lauku atbalsta dienestā un konkurē ar saimniecībām. “Vai tas ir pareizi? Kāpēc mūsu kultūrkapitāla fonds nevar atvēlēt kādu finansējumu tieši šiem pasākumiem?” vaicāja prezidents.
Prezidents vērtēja, ka tam neesot vajadzīgs plāns vai kādi norādījumi, bet gan veselais saprāts.
“Diemžēl, jāsaka visu cieņu plānam – ļoti labi sarakstīts dokuments, bet beigās tā īstenošana ir mūsu pašu cilvēku, mūsu atbildīgo amatpersonu ziņā,” sacīja prezidents, uzsverot, ka te sākas “diezgan interesanti pavērsieni” naudas trūkuma vai citu problēmu dēļ.
“Beigu beigās attieksmes jautājums ir tas, kas satrauc cilvēkus Austrumu pierobežā,” sacīja prezidents, norādot, ka minētā problēma sākoties Rīgā un bieži vien turpinās daudzās atbildīgajās institūcijās.
“Ja mēs runājam par plānu izpildi, tad ķeksīšu tur būs diezgan daudz. Ja mēs runājam par reālo cilvēku sajūtu, tad tā absolūti atšķiras no plāniem,” rezumēja Rinkēvičs.
Viens no būtiskiem jautājumiem pierobežas attīstībā un saglabāšanā, prezidenta ieskatā, ir ne tikai militārie, drošības jautājumi, bet arī izglītība un tās pieejamība, tostarp augstākās izglītības.
Viņš vērtēja, ka arī pierobežā ļoti svarīga ir augstskolu un uzņēmumu sadarbība. “Ļoti svarīgi, lai Latgalē paliktu vismaz viena pilnvērtīga augstskola – tā šajā gadījumā ir Daugavpils Universitāte (..). Domāju, ka vienreiz ir skaidri jāpasaka, ka mēs vairs nekādus eksperimentus ar augstskolām nedarām un Daugavpils Universitāte paliek,” sacīja prezidents. Viņaprāt, ir skaidri jāapņemas ieguldīt līdzekļus, pārskatīt kritērijus, saprotot, ka pierobežas attīstība ir unikāla.
Prezidents arī piebilda, ka, attīstot konceptu “Programma skolā”, svarīgi skatīties, kā līdzsvarot izglītības kvalitātes un izglītības pieejamības aspektus.
Rinkēvičs konferencē esošajiem politiķiem, kas plāno kandidēt no Latgales vai Vidzemes vēlēšanu apgabala, norādīja, ka svarīgi ir regulāri apmeklēt savu vēlēšanu apgabalu. “Tur cilvēkiem diemžēl ir radies viedoklis, ka tikai tie, kas atbrauc divus, trīs mēnešus pirms vēlēšanām, tad pazūd un atkal parādās pirms vēlēšanām, ir viena no tām problēmām, kas liecina par varas atrautību no tautas,” sacīja prezidents.
Kā vēstīts, Saeimā šodien konferencē vērtēs rīcības plānu Latvijas austrumu pierobežas reģionu izaugsmei un drošības stiprināšanai, aģentūrai LETA pavēstīja Saeimas Preses dienestā.
Austrumu pierobežas rīcības plāns izstrādāts, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju Eiropas Savienības austrumu pierobežā pēc Krievijas sāktā pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu un pierobežas sociālekonomiskos izaicinājumus. Tas iekļauj virkni iniciatīvu tādās reģiona ilgtspējīgai attīstībai būtiskās jomās kā drošība, ekonomika un cilvēkresursi. Ministru kabinets šo plānu apstiprināja šī gada 14.janvārī.
Lasiet arī: BNN intervija | Pabriks brīdina – politiskās gribas trūkums iedrošina Krieviju
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!