Valsts prezidents Egils Levits otrdien, 21.martā izsludinājis Saeimā pieņemto 2023.gada valsts budžetu, atzīstot, ka tas nav nevainojams, bet tajā ir mēģināts saprātīgi sabalansēt valsts iespējas, vajadzības un vēlmes.
Oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētā paziņojumā Valsts prezidents uzsver, ka 2023.gada valsts budžetā valdība ir noteikusi piecus prioritāros virzienus – drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība. Turklāt tas ir vēsturiski finansiāli lielākais Latvijas budžets.
Prezidents pauž gandarījumu, ka valdība un Saeima 2023.gada budžetā ir spējuši vienoties par prioritātēm, kuras arī Levits izvirzīja kā būtiskas Latvijas attīstībai, piemēram, iekšējās un ārējās drošības finansējuma sabalansēšana un finansējuma palielināšana zinātniskajai darbībai, augstākajai izglītībai un pētniecībai.
Valsts pirmā persona akcentē, ka saņēmis vairākus lūgumus iesaistīties valdības un nozaru debatēs par budžeta izstrādes pamatprincipiem un nozarēm piešķiramā finansējuma apjomu.
Tāpat viņš ir saņēmis lūgumu neizsludināt budžetu 2023.gadam un attiecīgos likumus nodot otrreizējai caurlūkošanai.
«Šobrīd nebūtu godīgi un taisnīgi pretnostatīt skolotāju pret ārstu, policistu pret pensionāru, personu ar īpašām vajadzībām pret ukraiņu bēgli, lai tādējādi izceltu piešķirtā budžeta nepietiekamību kādai konkrētai jomai.
Mēs visi vēlamies dzīvot labākā Latvijā un tikai ar mūsu kopdarbu to ir iespējams sasniegt,» norāda prezidents.
Viņa ieskatā, valdības un dažādu nozaru pārstāvju sarunas un tajās panāktās vienošanās liecina par abpusēju vēlmi pēc konstruktīvas un uz ilgtspēju vērstas politikas. Levits uzsver, ka svarīgi, lai šajās sarunās panāktās vienošanās arī godprātīgi tiktu izpildītas no visām iesaistītajām pusēm.
Levits uzsver, ka patlaban pedagogu darba samaksas grafiks, sadarbojoties Izglītības un zinātnes ministrijai un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA), ir izstrādāts, bet Ministru kabinets to vēl nav apstiprinājis.
Viņš pauž aicinājumu valdībai nevilcināties un izpildīt tās vienošanās, kas tika panāktas vēl pagājušajā gadā sarunās ar LIZDA.
Vienlaikus prezidents aicina arodbiedrību ar konstruktīvu sapratni attiekties pret valdības darbu un panākto vienošanos izpildes gadījumā pārvērtēt turpmāk plānotās darbības – tajā skaitā – streika nepieciešamību.
Pēc prezidenta paustā, izglītības jomā, kā jebkurā citā nozarē, pedagogu atalgojuma jautājums nav vienīgais risināmais jautājums. Levits uzsvēra, ka prioritātei ir jābūt skolēnu izglītības kvalitātei un pieejamībai. Viņš norāda, ka tikai pārdomātas reformas, tajā skaitā ieilgušā skolu tīkla jautājuma risināšana sadarbībā ar pašvaldībām, var būt pamats tālākai finansējuma jautājuma pārskatīšanai.
Levits atzīmē, ka veselības nozares organizācijas ir paudušas pamatotas bažas, ka neprognozējama un nepietiekama valsts finansējuma un cilvēkresursu trūkuma dēļ, pacientiem tiek būtiski apgrūtināta pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem.
«Uzskatu, ka veselības nozare ir viena no tām, kurai būtu nepieciešama pilnīga skaidrība par tai pieejamo budžetu ilgākā laika periodā.
Šeit ir apsverams jautājums par pakāpenisku veselības nozares finansējuma palielināšanu līdz noteiktam procentam no iekšzemes kopprodukta, un vēlāk – šī apmēra kāpināšanu. Šī precīzi noteiktā finansējuma apmēra definēšana ir valdības tiešs uzdevums un atbildība. Vienlaikus uzskatu, ka šeit turpināma profesionāla diskusija par labāko veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli,» pauž prezidents.
Viņa ieskatā, valdībai ir iespējas būtiski uzlabot komunikāciju arī ar citu nozaru pārstāvjiem un arodbiedrībām, lai izvairītos no pārpratumiem un šķietamības, ka valdības dotie solījumi par finansējuma piešķīrumu nozarēm netiek pildīti, vai kāda nozare tiek aizmirsta vispār. Prezidents norādīja, ka Latvijas budžets nav bezizmēra, un tieši tādēļ būtiski ir panākt samērīgumu un taisnīgumu budžeta izlietojumā un izpratni par šī izlietojuma veidošanas principiem.
«Kādas atsevišķas nozares prasības nedrīkst radīt sasteigtu risinājumu – atņemt līdzekļus kādai citai nozarei, lai risinātu konkrēto problēmu. Tā tas varētu turpināties bezgalīgi. Valdībai, izstrādājot katru nākamo budžetu, ir jāspēj sniegt izpildāmu piedāvājumu visu nozaru vajadzībām. 2023.gada budžets šo nosacījumu minimālā apmērā izpilda,» atzīmē Valsts prezidents.
Viņš arī norāda, ka valdībai jau tagad ir jāsāk aktīvs darbs pie nākamā gada budžeta izstrādes. Levits aicina valdību ņemt vērā tās pieredzi un mācības, ko sniedza 2023.gada budžeta izstrāde.
Pēc prezidenta paustā, lai gan budžets ir pieņemts marta sākumā,
MK un Saeimai ir rūpīgi jāseko līdzi budžeta izpildei un nepieciešamības gadījumā jāveic savlaicīgi pasākumi, lai rastu finansējumu gada laikā tām nozarēm, kuru nepietiekama finansēšana var radīt «grūti labojamas sekas».
Levita ieskatā, šis uzdevums ir paveicams vēl šogad.
Iepriekš jau vēstīts, ka Saeima 9.martā pēc aptuveni diennakti garas sēdes galīgā lasījumā pieņēma 2023.gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem. Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.
Lasiet arī: Vairākām pašvaldībām nodos valstij piederošos vietējās nozīmes autoceļus