Latvijā gada vidējā inflācija 2023.gadā varētu būt apmēram 9%, tostarp gada sākumā inflācija vēl būs ļoti augsta – tuvu 20%, bet gada nogalē tā varētu būt arī gandrīz nulles līmenī, prognozē Latvijas komercbanku analītiķi.
Vienlaikus viņi atzīmē, ka inflācijas perspektīvas lielā mērā noteiks enerģijas cenu izmaiņas.
Swedbank galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka, nākamo gadu sākot, inflācija joprojām turpinās deldēt iedzīvotāju pirktspēju un nomāks patēriņu. Tas nozīmē, ka pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, kas nav pirmās nepieciešamības «grozā», mazināsies.
«Kaut gan inflācijas augstākais punkts ir tuvu, iespējams, pat jau garām, un sagaidām, ka nākamā gada laikā inflācija atkāpsies, tā joprojām saglabāsies nepatīkami augsta,» prognozēja Buceniece.
Tostarp viņa norādīja, ka Swedbank oktobrī aprēķinātā prognoze rāda, ka 2023.gadā vidēji inflācija būs ap 9%. Nākamā gada sākumā inflācija vēl būs tuvu 20% un vien gada nogalē saruks līdz aptuveni 3%.
Tas nozīmē, ka kopējais cenu līmenis būs par kādiem 3% augstāks nekā šobrīd.
Buceniece atzīmēja, ka globālo izejvielu cenas ir atkāpušās no saviem pavasara «pīķiem», uzlabojas globālo piegāžu ķēžu darbība, un tas pamazām atspoguļosies arī Latvijas cenās. Tajā pašā laikā patēriņa cenas turpinās virzīt otrreizējie efekti no enerģijas cenu lēciena un darbaspēka izmaksu kāpuma. Ne visi uzņēmumi jau ir paspējuši izmaksu kāpumu pārnest uz preču un pakalpojumu cenām. Turklāt nākamgad gaidāms straujš minimālās algas kāpums.
«Izmaksas pārnest uz pircēju, protams, būs arvien grūtāk, jo pieprasījums kļūst jutīgāks pret cenu kāpumu, it īpaši tajās preču un pakalpojumu kategorijās, kas nav pirmās nepieciešamības,» norādīja Swedbank ekonomiste.
Tāpat Buceniece sacīja, ka šobrīd tiek veikta virkne pasākumu, lai izvairītos no tālāka energoresursu cenu pieauguma vai vismaz, lai ierobežotu cenu lēciena augstumu. To palīdz sasniegt, piemēram, investīcijas Eiropas sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūrā, energoefektivitātē un alternatīvajos energoresursos, enerģijas taupības pasākumi un mēģinājumi ierobežot spekulatīvus cenu lēcienus biržās.
«Iespējams, nākamā gada otrajā pusē sagaidīsim nelielu energoresursu cenu korekciju, tomēr jārēķinās, ka enerģijas cenas vairs neatgriezīsies 2019.–2020.gada līmenī,» piebilda Buceniece. Viņa arī prognozēja: augstās mēslojuma līdzekļu cenas liek domāt, ka pārtikas cenu pieaugums var turpināties.
Pēc Swedbank ekonomistes sacītā, pastāv riski, ka inflācija izrādās noturīgāka, nekā oktobrī banka prognozēja, it īpaši, ja globālās enerģijas un pārtikas izejvielu cenas aug, darba tirgus saglabājas spēcīgs un strauji aug algas.
Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka šobrīd ir redzami pārliecinoši signāli, ka inflācija nākamā gada pirmajā pusē strauji mazināsies. Tādējādi gada vidējā inflācija Latvijā nākamgad varētu būt ap 9%.
«Energoresursu cenas Eiropā un Latvijā ir augstas, bet tās ir stabilizējušās un būtiski zemākas nekā tās bija vasaras beigās. Cenu spiediens ir mazinājies arī citās jomās. Piemēram, jūras konteineru pārvadājuma izmaksas starp Eiropu un Ķīnu kopš šā gada janvāra ir sarukušas par vairāk nekā 80% un ir atgriezušās iepriekšējā līmenī. Latvijā jau ir jūtami samazinājušās degvielas cenas, un, ja bažas par enerģijas nepietiekamību Eiropā nepiepildīsies, tad nākamā gada laikā varētu samazināties arī siltumenerģijas un elektrības cenas. Pie ļoti labvēlīgas notikumu sakritības nākamā gada beigās Latvijā ir iespējama pat īslaicīga deflācija. Tiesa atgriešanās pie iepriekšējiem energoresursu cenu līmeņiem nav gaidāma un valsts atbalsta pasākumu dēļ mājsaimniecības un uzņēmumi šobrīd nemaksā pilno cenu. Tādēļ cenu kritums zemākā inflācijā var arī neatspoguļoties,» skaidroja Āboliņš.
Vienlaikus viņš piebilda: ir skaidrs, ka ar inflāciju saistītie izaicinājumu ne tuvu nav beigušies.
Pakalpojumu cenu kāpums Latvijā ir pārsniedzis 10% un šobrīd ir pāragri runāt par to, ka inflācija tuvākajā laikā atgriezīsies noturīgi zemā līmenī.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka galvenais jautājums attiecībā uz inflācijas perspektīvām ir, kas notiks ar enerģijas cenām. No tā lielā mērā izrietēs arī pārtikas cenu tālākā dinamika. Līdz ko enerģijas vide ļaus stabilāk vērtēt enerģijas cenu dinamiku, tas atspoguļosies arī pārtikas cenās un citviet. Pagaidām pārtikas izejvielu cenu samazināšanās nav pietiekama, lai tas atsauktos cenās veikala plauktos. «Labvēlīgi laika apstākļi ražai pastiprinās pozitīvās tendences. Un otrādi,» piebilda Gašpuitis.
Tāpat viņš norādīja, ka joprojām ietekmi veidos karš Ukrainā.
«Stabilāks enerģijas cenu redzējums ļaus piebremzēt pakalpojumu inflāciju, kas šobrīd sāk pieņemties spēkā un apliecina, ka vēl kādu laiku izjutīsim pakārtoto cenu celšanas vilni. 2023.gads iesāksies ar ļoti augstu inflāciju un turpmāk tā mazināsies. 2023.gada vidējā inflācija būs tuvu 10%. Noteiktos mēnešos, īpaši gada otrajā pusē iespējama deflācija. Taču tās ilgumu un apmēru nav iespējams prognozēt. Iespējams, ka tā izteiktāk sevi var pieteikt 2024.gadā,» sacīja Gašpuitis.
Viņš minēja, ka šoruden naftas tirgus ir bijis saspringts. Tomēr bažas par recesiju, galveno procentu likmju paaugstināšana un Ķīnas Covid–19 bloķēšanas dēļ ir veidojies lejupvērsts spiediens uz naftas cenām. Pirms ziemas naftas krājumi ir zemi, situācija attiecībā uz dīzeļdegvielas produktiem ir sliktāka nekā 2008.gadā. Tādējādi auksts 2023.gada pirmais ceturksnis var būt ļoti problemātisks. Tāpat jaunas sankcijas naftas un naftas produktu importam no Krievijas uztur nenoteiktību.
Pēc Gašpuita prognozētā, Brent jēlnaftas cena 2023.gada pirmajā pusē pieaugs, bet gada otrajā pusē cenām būtu jāmazinās. Prognozes par naftas augstajām cenām saistīts ar zemajām investīcijām naftas un gāzes ieguvē pēdējo desmit gadu laikā, kā rezultātā daudzviet ir radušies piegādes ierobežojumi. Arī ASV slānekļa naftas ieguves palielināšana rit lēnīgi. Ir daudz pazīmju, ka cenas virs 100 ASV dolāriem par barelu var kļūt par normu, bet pamatnosacījums būs tas, kā veiksies globālajai ekonomikai – jo lielākas būs izaugsmes grūtības, jo vājāks būs pieprasījums un attiecīgi zemākas naftas cenas.
Tāpat viņš sacīja, ka dabasgāzes līgumu cenas 2023.–2024.gadam ir samazinājušās par aptuveni 50%, bet to nākotnes darījumu cenas ir 4–6 reizes augstākas, nekā parasti. Tas pats attiecas uz elektroenerģijas cenām, jo dabasgāzes robežcenas ir cenu etalons lielākajā daļā Eiropas enerģijas tirgus. Visticamāk, ka būs jāpierod pie gāzes un elektrības cenām, kas ir trīs līdz septiņas reizes augstākas, nekā bijis līdz šim.
Labvēlīgais sezonas sākums, taupības pasākumi un krājumu līmenis ir ļāvis nodrošināt šo sezonu ar gāzi, bet ziemas aukstākais posms vēl ir priekšā un gāzes cenas pirmajā ceturksnī pieaugs, teica Gašpuitis, piebilstot, ka jautājums, cik liels būs pieprasījums un cik augstu tās uzkāps. Auksts gada sākums var novest pie augstākām cenām un zemākiem krājumiem. Ja ir augsts pieprasījums, Eiropas Savienības (ES) dabasgāzes krājumi aprīlī var nokrist līdz aptuveni 200 teravatstundām (TWh), bet, ja ir silts un pieprasījums ir zemāks, pie – 600 TWh.
«Tas ir svarīgs aspekts nākamai apkures sezonai. Ja 2023.gada aprīlī krājumi samazināsies līdz 200 TWh, ir risks, ka oktobrī nebūs pietiekami daudz krājumu, lai izvairītos no jauna stresa un augstām cenām. Mūs priekšā ir nenoteiktība un vismaz 12 mēneši «pārdevēju tirgus», jo jau šobrīd notiek sacensības, lai līdz 2023.gada oktobrim aizpildītu ES dabasgāzes krājumus apmierinošā līmenī,» teica Gašpuitis.
Savukārt Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka nākamā gada inflācijas dati būs ļoti mulsinoši. Viņš prognozēja, ka gada vidējā inflācija joprojām būs augsta – ap 9%, taču cenu līmenis gada sākumā un beigās varētu būt gandrīz vienāds.
«Gada vidējo inflāciju veidos tā saucamais pārneses efekts, ko rada strauji kāpjošais cenu līmenis 2022.gada laikā jeb, citiem vārdiem sakot, krasi atšķirīgā gada inflācija dažādos šā gada mēnešos. Līdz ar to ļoti mērenas cenu līmeņa izmaiņas nākamgad nozīmētu apmēram 20% inflāciju janvārī un gandrīz nulles inflāciju decembrī. Skaidrs, ka pilnīgi plakana nākamā gada cenu līmeņa līkne nebūs, tā vēl nedaudz augs gada pirmajā pusē, bet otrajā pusē jau varētu pakāpeniski tiekties lejup, veidojot lēzenu pauguru,» sacīja Strautiņš.
Viņš arī norādīja, ka ar lielu varbūtību var prognozēt, ka naftas un tās produktu vidējā cena 2023.gadā būs zemāka nekā 2022.gadā. Gāzes un elektrības cenu gada izmaiņu rādītājs krasi mainīsies gan cenu svārstību, gan bāzes efekta dēļ – arī 2022.gadā šo resursu cenas krasi svārstījās. 2023.gadā gaidāms daudzu ilglietošanas preču, tostarp, tehnikas un apģērbu cenu kritums, jo ir normalizējušās transporta, metālu un daudzu citu nepārtikas preču izejvielu cenas. Pandēmijas radītā pārmērīgā pieprasījuma mazināšanās liek ražotājiem un tirgotājiem mazināt uzcenojumus.
Vienlaikus Strautiņš atzina, ka ir bažas, ka nākamgad pārtikas cenu inflācija vēl var pārsniegt vidējo. Gads sāksies ar augstu pārtikas cenu inflācijas līmeni – apmēram 30%. Pārtikas izejvielu cenas jau kopš 2022.gada vidus ir drīzāk lejupejošas. Taču pieredze rāda, ka izejvielu cenu krituma laikā pārtikas patēriņa produktu ražotāji nelabprāt un tikai ļoti pakāpeniski samazina pārdošanas cenas – varbūt daļēji tāpēc, ka dzēš izejvielu cenu kāpuma laikā radušos zaudējumus.
Lasiet arī: FM: esam uz enerģētiskās krīzes robežas