Ceturtdien, 11. maijā, partija Progresīvie nosauca tās kandidāti 31.maijā paredzētām valsts galvas vēlēšanām – “starptautisko organizāciju un pārvaldības profesionāli, pilsonisko, tai skaitā latviešu diasporas, aktīvisti” Elīnu Pinto.
No šī gada viņa strādā ES civildienestā – par komunikācijas un partnerību vadītāju Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā. Agrāk Pinto ir ieņēmusi dažādus amatus dažādās starptautiskās struktūrās – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD (kā publiskās pārvaldības jautājumu eksperte–konsultante, “īpaši pievēršoties zaļās pārveides pārvaldībai un valdību centru stratēģiskās plānošanas un pārnozaru koordinācijas jautājumiem”); Eiropas Komisijā (tulkotāja); Eiropas Ārējās darbības dienestā (ģenerālsekretāra vietnieka padomniece starptautisko krīžu risināšanas, NATO un drošības politikas jautājumos); Eiropas Savienības Padomē (ģenerāldirektora konsultante ārpolitikas un drošības politikas jautājumos).
Savukārt Latvijā viņa ir ieņēmusi departamenta direktores vietu Tiesībsarga birojā (2007–2008),
bijusi tagadējā Valsts prezidenta Egila Levita padomniece
modernas valsts un ilgtspējības jautājumos (2019–2020).
Elīna Pinto dzimusi 1981.gada 24.maijā Rīgā Ingrīdas un Pētera Dzalbju ģimenē. Tēvs ir bijušais Augstākās tiesas senators un Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, māte – kokapstrādes inženiere un skolotāja. Bērnību un jaunību pavadījusi Jelgavā piecu bērnu ģimenē, absolvējusi Jelgavas Valsts ģimnāziju (ar Izcilības stipendiju pavadījusi mācību gadu ASV). Augstāko izglītību guvusi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē Rīgā, kā arī Eiropas Starpuniversitāšu centrā – Eiropas maģistrantūrā Cilvēktiesībās un demokratizācijā (Venēcijā, Itālijā un Strasbūrā, Francija) – iegūstot maģistra grādu.
Kopš 2012.gada ir precējusies ar portugāļu izcelsmes Luksemburgas pilsoni, diplomātu Orlando Pinto. Ģimenē aug trīs bērni – Ernests, Matilde un Arturs –, kuri pārvalda latviešu, luksemburgiešu, franču un vācu valodas. Dzied Luksemburgas latviešu korī.
Kaut tiek uzsvērts, ka Elīna Pinto nepieder nevienai politiskai partijai vai reliģiskai organizācijai, viņa ir saistīta ar partijas Progresīvie pirmsākumiem, tāpat ir atbalstījusi to ar naudas ziedojumu (750 eiro) 2017.gadā.
Šīs – Latvijas sabiedrībai praktiski nezināmās – kandidātes nominācijai rīkotajā preses konferencē partijas līdzpriekšsēdētāja Justīne Panteļējeva un tās Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens cītīgi uzskaitīja [un klaji pārspīlēja] Elīnas Pinto sasniegumus un kompetences. Viņa tika medijiem pasniegta kā “ideāla Valsts prezidente”.
Progresīvo vadība atgādināja, ka tā bija sev definējusi piecus Valsts prezidenta amata kandidāta vērtēšanas kritērijus: nevainojama reputācija, dziļa izpratne par tiesiskumu, līderība ilgtspējīgās attīstības veicināšanā, atbalsts sociālās nevienlīdzības mazināšanai un rietumnieciska vērtīborientācija.
Uz vienīgo žurnālistu jautājumu preses konferencē – vai Pinto dabūs vēlēšanās ne tikai partijas desmit deputātu balsis – Briškens spēja tikai tēlotā sašutumā paziņot, ka Valsts prezidenta vēlēšanās ar tādu kandidāti nekādiem partejiskiem apsvērumiem nav vietas.
Partija Kustība Par! izplatīja paziņiojumu, ka tā atzinīgi vērtē Saeimas deputātu lēmumu Valsts prezidenta amatam virzīt vienu no tās rīkotās sabiedriskās iniciatīvas Mana prezidente kandidātēm. Taču partija nav pārstāvēta Saeimā.
Lasiet arī: Jaunajai vienotībai ir trīs potenciālie kandidāti uz Valsts prezidenta amatu
