Partiju apvienība Jaunā Vienotība (JV) Valsts prezidenta amatam nolēmusi virzīt ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kandidatūru, šodien preses konferencē paziņoja apvienības pārstāvji.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) īpaši uzsvēra to, ka ārlietu ministra veikums un starptautiskie personiskie kontakti palīdzēs viņam izcili veikt Valsts prezidenta galveno pienākumu – pārstāvēt Latviju starptautiski. Viņš un Saeimas fakcijas vadītājs Ainars Latkoviskis medijiem apgalvoja, ka, izvirzot savu kandidātu, apvienības frakcija darīs visu, lai atrastu viņa ievēlēšanai nepieciešamās balsis.
Tāpat Ministru prezidents izteica pateicību Valsts prezidentam Levitam par viņa darbību sabiedrības, Latvijas labā. Tā kā Levits trešdien paziņoja, ka nekandidēs uz Valsts prezidenta amatu, tad JV “ļoti īsā laikā un ļoti lielā vienprātībā” nonāca pie lēmuma par ārlietu ministra Rinkēviča izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, sacīja valdības vadītājs.
Pats kandidāts, pirms izklāstīt savus apsvērumus, ar ierasto ironiju teica, ka, klausoties premjera cildinājumus, viņam šķiet, ka lasa savu nekrologu. Tāpat viņš garantēja medijiem, ka – ievēlēšanas gadījumā – turpinās konsekventi pildīt ministra pienākumus līdz brīdim, kad stāsies valsts galvas amatā, un “ar Latvijas ārpolitiku viss būs pilnīgā kārtībā”.
Valsts prezidenta darbam Rinkevičs redz šādas prioritātes: “Krievijas agresija ir radījusi sekas, ko ikdienā izjūt katrs cilvēks, tāpēc
turpmāko gadu uzdevums ir gan noturēt valsts iekšējo un ārējo drošību un finanšu stabilitāti, gan palīdzēt cilvēkiem, uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā.
Valsts prezidenta amats dod iespēju iesaistīties likumu pilnveidē, cilvēktiesību standarta nostiprināšanā un tādas sabiedrības veidošanā, kas balstās Latvijas Satversmē, latviešu valodā, Eiropas vērtībās un izpratnē, ka Latvijas valstiskums, neatkarība un drošība ir visa pamats un kopīga atbildība.”
Valsts prezidenta amats ir iespēja, lai strādātu pie Latvijas tautas vienotības,
teica politiķis, kurš nācijas saliedētibas lozungu pieteica kā JV vērtību stūrakmeni.
Preses konferencē netika, vismaz ne tieši, uzdots jautājums, kādas izredzes ir Saeimā – kurā partiju vairākums dižojas ar savu konservatīvo nostāju – gūt atbalstu politiķim, kas atzinis savu homoseksualitāti. Ievēlēšanas gadījumā JV kadidāts kļūtu pat – vismaz mūsdienu vēsturē – par pirmo valsts galvu, kurš “izgājis no skapja”.
Edgars Rinkēvičs ir dzimis 1973.gadā Jūrmalā. Viņš ir absolvējis Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultāti, saņēmis sertifikātu par politikas zinātņu un starptautisko attiecību studijām Groningenas Universitātē, Nīderlandē. Viņam ir arī divi maģistra grādi, kas iegūti LU politikas zinātnē un ASV Nacionālās Aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo Resursu Stratēģijas Industriālajā koledžā.
Rinkēvičs pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados strādājis kā Latvijas Radio žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos, pēc tam dažādos amatos sācis savu karjeru Aizsardzības ministrijā (AM), kurā kopš 1997.gada vairāk nekā desmit gadus ieņēma augstākā ierēdņa – AM valsts sekretāra – amatu.
Tāpat Rinkēvičs no 2002. līdz 2003.gadam bija Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks sarunās par iestāšanos NATO, un no 2005.gada līdz 2007.gada janvārim viņš ieņēma NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroja vadītāja posteni.
No 2008.gada oktobra līdz 2011.gada jūlijam Rinkēvičs bija Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītājs. Zatleram netiekot pārvēlētam uz otro prezidentūras termiņu un iesaistoties politikā, tajā iesaistījās arī Rinkēvičs, un 2011.gadā viņš kļuva par Valda Dombrovska (V) vadītās valdības ārlietu ministru, savukārt 2012.gada sākumā iestājās bijušā prezidenta Zatlera vadītajā Reformu partijā.
Ārlietu ministra amatu saglabāja arī Laimdotas Straujumas, Māra Kučinska valdībā un Kariņa nu jau abās valdībās.
2014.gada pavasarī ministrs iestājās partijā Vienotība. 2022.gada 14.Saeimas vēlēšanās tika Rinkēvičs ievēlēts parlamentā no JV saraksta.
Rinkēvičs ir Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks, Viestura ordeņa lielkrusta komandieris, kā arī saņēmis NATO un vairāku Latvijas sabiedroto ārvalstu augstus apbalvojumus.
JV izšķīrusies virzīt savu kandidātu prezidenta amatam pēc tam, kad līdzšinējais politiskā spēka favorīts – esošais Valsts prezidents Egils Levits – paziņoja, ka uz otro pilnvaru termiņu tomēr nekandidēs. Pirms tam JV politiķi pauda, ka vēlētos, lai trīs koalīcijas partijas vienotos par vienu Valsts prezidenta amata kandidātu, kas gan nav izdevies.
Līdz ceturtdienai Valsts prezidenta amatam oficiāli ir pieteikts viens kandidāts – Apvienotais saraksts amatam virza savu sākotnējo premjera amata kandidātu, uzņēmēju Uldi Pīlēnu. Pilnīgi droša atbalsta ievēlēšanai viņam nav, jo koalīcijas partneri viņam nav pauduši atbalstu un viņa ievēlēšana var balstīties uz opozīcijas balsīm.
Levits sākotnēji piekrita, taču vēlāk atsauca savu kandidatūru uz otro termiņu Valsts prezidenta amatā. Viņu uz amatu grasījās virzīt Nacionālā apvienība (NA) un atbalstīja lielākais koalīcijas partneris JV. Ar NA un JV balsīm tomēr būtu daudz par maz Levita pārvēlēšanai.
Opozīcijas partija “Progresīvie” ceturtdien paziņoja, ka Valsts prezidenta amatam virzīs publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto. Citi parlamentā pārstāvētie politiskie spēki pašlaik nav pauduši gatavību izvirzīt pretendentus Valsts prezidenta amatam. Kandidātu pieteikšana noslēgsies sestdien, bet Valsts prezidenta vēlēšanas notiks maija izskaņā.
Lasiet arī: Progresīvo kandidāte Valsts prezidenta amatam – eiroierēdne Elīna Pinto
