Prokuratūra cēlusi apsūdzību bijušajai Saeimas deputātei Glorijai Grevcovai (“Apvienība jaunlatvieši”) par Krievijas īstenoto kara noziegumu attaisnošanu un izsludinājusi viņu meklēšanā.
Grevcova neesot reaģējusi uz izsūtījām pavēstēm, nelīdzējusi arī piespiedu atvešana, jo viņa nebija atrodama savā dzīvesvietā, tādēļ šonedēļ persona izsludināta meklēšanā, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.
Trešdien, 3.aprīlī, neilgi pēc informācijas publicēšanas Grevcova esot sazinājusies ar prokuroru par ierašanās laiku apsūdzības uzrādīšanai. Neraugoties uz minēto, lēmums par izsludināšanu meklēšanā patlaban gan nav vēl atcelts, apliecināja prokuratūra.
LETA pārliecinājās, ka, neraugoties uz izsludināšanu meklēšanā, Grevcova joprojām ir aktīva sociālajos tīklos. Tāpat eksdeputāte no “Apvienības jaunlatvieši” saraksta ir pieteikta kā otrais numurs vasarā paredzētajām Eiroparlamenta vēlēšanām.
Apsūdzība sievietei celta pēc diviem Krimināllikuma pantiem, proti, par kara noziegumu attaisnošanu un nacionālā naida izraisīšanu. Par šādiem nodarījumiem var piemērot brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu, naudas sodu.
Izmeklēšanu pirms lietas nodošanas prokuratūrā veica Valsts drošības dienests (VDD).
Kriminālprocesu pret Grevcovu VDD sāka saistībā ar videokoplietošanas platformā “TikTok” toreizējās deputātes publicētu videouzrunu, kurā Grevcova apšaubīja Latvijas Okupācijas muzejā izvietotās un gida paustās informācijas atbilstību patiesībai.
Izmeklēšanā dienests sociālās tīklošanās vietnēs konstatēja arī citas personas publicētas videouzrunas, kas satur Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmes. Grevcovas publicētajos videomateriālos VDD konstatēja Krievijas īstenoto kara noziegumu Ukrainā attaisnošanu.
Jau ziņots, ka 2023.gada janvāra beigās VDD noslēdza pārbaudi saistībā ar toreizējās partijas “Stabilitātei” pārstāves Grevcovas publiskajiem izteikumiem Latvijas Okupācijas muzeja apmeklējuma laikā, pieņemot lēmumu sākt kriminālprocesu par PSRS un nacistiskās Vācijas īstenotās Latvijas okupācijas iespējamu rupju noniecināšanu.
Grevcovas “TikTok” kontā tika ievietots un vēlāk izdzēsts video vēstījums krievu valodā, kurā politiķe klāstīja, ka atnākusi uz “tā saucamo Okupācijas muzeju”. Grevcova video apgalvoja, ka muzejā “nesakrīt fakti” un ka gids stāstot “paralēlo, izdomāto vēsturi”.
“Kas tas par muzeju un tieši kāpēc, kādu mērķu labad tas ir radīts? (..) Apskatījām visus eksponātus, un sapratām – re, kā mūs muļķo, kā mūs muļķo,” video tika paudusi Grevcova, kura muzejā redzēto dēvēja par “īstu propagandu”.
Tāpat Grevcova kādā no saviem video “TikTok” apgalvojusi, ka Ukrainā notiek pilsoņu karš, pilsoņu karš pēc visām normām un kanoniem, kad ukraiņu tauta cīnās pret Ukrainas armiju.
“Tas ir viss ko es zinu. Tā, ka nevajag te spekulēt un stāstīt man, ka Krievija kādam uzbrūk. Es zinu, kas notiek, es redzu, kā ukraiņi cīnās pret savējiem, bet pēc visām normām tas ir pilsoņu karš,” tika spriedelējusi Grevcova.
Šis video bija publicēts pirms Grevcovas 2023.gada 22.janvārī publicētās video uzrunas par Latvijas Okupācijas muzeja apmeklējumu.
Tikmēr Augstākā tiesa ir atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā, kurā līdzšinējā 14.Saeimas deputāte Grevcova bija apsūdzēta par nepatiesu ziņu sniegšanu Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). Līdz ar to stājās spēka Rīgas pilsētas tiesas spriedums, ar kuru Grevcova atzīta par vainīgu un sodīta ar sabiedrisko darbu 160 stundu apmērā, un tādējādi deputāte šogad februārī zaudēja arī vietu Saeimā.