Prokuratūra sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) analizēs iemeslus, kāpēc izmeklētājiem nācās izbeigt vērienīgo pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme transportlīdzekļu iepirkuma krimināllietu, atzina ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Neraugoties uz lietas izbeigšanu, Stukāns atgādināja, ka izmeklēšanas laikā iegūtā informācija kalpojusi par pamatu četru citu KNAB kriminālprocesu sākšanai, no kuriem trīs noslēgušies ar ierosinājumiem sākt kriminālvajāšanu.
Tāpat Stukāns atgādināja KNAB preses paziņojumā pausto, ka KNAB kopumā nosūtīja 22 tiesiskās palīdzības lūgumus un Eiropas izmeklēšanas rīkojumus uz 12 valstīm. Pieprasītās ziņas bija viens no svarīgākajiem informācijas avotiem, lai varētu sekmīgi noslēgt pirmstiesas izmeklēšanu.
Tā kā vairums ārvalstu institūciju bija kūtras vai formālas tiesiskās palīdzības lūgumu izpildē, pierādījumu iegūšanas iespējamība tika kavēta vai pilnībā izslēgta.
“Esam atkarīgi no citām valstīm, tomēr netika iegūta tāda informācija, kas dotu virzīties tālāk. Ja neredzam iespēju iegūt papildus pierādījumus un nav citu iespēju, tad lieta jāizbeidz,” uzsvēra Stukāns.
Vienlaikus ģenerālprokurors norādīja, ka nākotnē pēkšņi tomēr iegūstot papildus pierādījumus, lieta var tikt atjaunota, ja nebūs iestājies noilgums.
Stukāns nenoliedza, ka jautājums par izmeklēšanas darba kvalitāti ir vietā un saruna ar izmeklētājiem un prokuroriem notiks arī šajā gadījumā, jo jāsaprot, kas izmeklēšanā pietrūka un kāpēc ir šāds rezultāts. “Kādi secinājumi jāizdara priekšdienām.
Mums ir jāanalizē savs darbs,” uzsvēra ģenerālprokurors.
Stukāns norādīja, ka, stājoties amatā, viņš akcentējis nepieciešamību prokuroriem lietu izmeklēšanā iesaistīties no pirmās dienas kopš kriminālprocesa sākšanas. Tāpat viņš nesen parakstījis rīkojumu par uzraugošo prokuroru iesaisti operatīvās lietās izstrādes laikā.
Iepriekš jau vēstīts, ka kriminālprocess tika sākts saistībā ar trim Rīgas satiksmes veiktajiem iepirkumiem – par 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013.gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013.gadā veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro. Jau iepriekš izskanējis, ka saskaņā ar likumsargu aizdomām par katru Rīgai piegādāto trolejbusu, autobusu un tramvaju kukuļos maksāti vidēji 5-7%, tādējādi kukuļos varētu būt samaksāti 13,5-20 miljoni eiro.
Likumsargiem sākotnēji bija aizdomas, ka transportlīdzekļu iepirkuma līgumi sadārdzināti par miljoniem eiro. Trolejbusu piegādes līgums sadārdzināts par vismaz par 6,5 miljoniem eiro, autobusu līgums sadārdzināts par vismaz 4,9 miljoniem eiro, bet tramvaju iegādes līgums – par vismaz 3,1 miljonu eiro, liecina KNAB lēmums.
Tajā teikts, ka kriminālprocesā sākotnēji iegūtā informācija norādīja uz reālu iespēju, ka notika kukuļdošana un kukuļņemšana, sadārdzinot iepirkumus un vēlāk sadārdzinājuma daļu iegūstot atpakaļ kā kukuļa maksājumus, tostarp veicot arī noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju lielā apmērā.
KNAB bija aizdomas, ka par nepieciešamajām darbībām vienojās Rīgas domes un Rīgas satiksmes atbildīgās amatpersonas, ar Rīgas satiksmi saistītu uzņēmumu pārstāvji, kā arī Čehijas un Polijas uzņēmumu amatpersonas.
Starptautiskās sadarbības rezultātā identificēti konti Ķīnā un Honkongā, uz kuriem tika pārskaitītas, visticamāk, kukuļos maksātās naudas summas. Saistībā ar nepieciešamību noskaidrot finanšu līdzekļu plūsmu tika nosūtīti vairāki tiesiskās palīdzības lūgumi.
Šogad martā birojā saņemta Honkongas kompetentas iestādes atbilde uz biroja tiesiskās palīdzības lūgumu. Lai arī Honkongas īpašā administratīvā apgabala kompetentā iestāde uzskata, ka lūgums ir izpildīts, atbilde ir formāla un netika saņemta visa tiesiskās palīdzības lūgumā pieprasīta informācija.
Atbilde no Ķīnas uz 2021.gada tiesiskās palīdzības lūgumiem nav saņemta, un, ņemot vērā šogad martā birojā saņemtajā atbildē norādīto, ka lūgums ir izpildīts, ir izsmelti visi starptautiskās sadarbības mehānismi nepieciešamās informācijas iegūšanai.
Izmeklēšanā netika iegūti pierādījumi, kas ārpus saprātīgām šaubām norādītu uz inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu no aizdomās turēto personu puses, turklāt finanšu izmeklēšanā neizdevās identificēt, kuras amatpersonas ir kukuļu gala saņēmēji, kādā tieši veidā kukuļi nonākuši līdz to saņēmējiem, un kādas personas atbalstīja noziedzīgi iegūto līdzekļu finanšu plūsmas izveidi.
Tāpat nebija iespējams konstatēt naudas līdzekļu legalizācijā izmantojamus uzņēmumus un arī tās veikšanā iesaistītās personas, kuras, visticamāk, dažādās pakāpēs bija iesaistītas noziedzīgi iegūto līdzekļu shēmu izveidē, finanšu plūsmas organizēšanā, uzturēšanā, kā arī nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanā.
Šajā lietā bija iesaistīts bijušais Rīgas satiksmes valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, tramvaju un trolejbusu ražotāja Škoda Transportation amatpersona Vladislavs Kozaks, uzņēmējs Māris Martinsons, uzņēmējs Edgars Teterovskis, viņa dzīvesbiedre un Kozaka savulaik vadītā, nu jau likvidētā uzņēmuma Tram Servis Riga valdes loceklei Elīna Kokina.
Lietā bija iesaistīti arī ilggadējais partijas Gods kalpot Rīgai biedrs, uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks un bijušais Rīgas satiksme Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, taču viņi jau devušies mūžībā.
Aizturēšanas un apcietināšanas šajā lietā norisinājās 2018.gada nogalē. Daļu lietā apcietināto personu vēlāk atbrīvoja pret drošības naudu, bet pārējos apcietinātos atbrīvoja bez drošības naudas noteikšanas. Kopējais noteiktais drošības naudas apmērs bija 870 000 eiro.
Lasiet arī: Lai tiktu valdībā, Progresīvie varot mīkstināt pozīciju, pieļauj politoloģe