Saasinoties diskusijām starp politiskajiem un reliģiskajiem līderiem par pāreju uz vasaras laiku, Libānas iedzīvotāji svētdienas rītā pamodās dažādās laika zonās, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Libānas premjerministrs Nadžībs Mikati (Najib Mikati) ceturtdien, 23.martā, pieņēma lēmumu neveikt pāreju uz vasaras laiku marta pēdējā svētdienā, kā tas ierasti notiek Libānā, Eiropā un citviet pasaule, bet pārvirzīt «pulksteņu griešanu» uz 20.aprīli. Lai gan šis lēmums nav komentēts, tiek uzskatīts, ka tā ir sava veida nodeva islāmticīgajiem, kas šobrīd atzīmē ramadānu. Savukārt Libānas maronītu baznīca, kas ir valsts lielākā kristiešu kopiena, paziņojusi, ka nepakļausies šim lēmumam, norādot, ka nav notikušas diskusijas par starptautisko standartu maiņu. Maronītu kopienai piederīgie veica pāreju uz vasaras laiku, un arī citas kristiešu organizācijas, partijas un skolas pieņēmušas šādu lēmumu. Libānas izglītības ministrs Abbass Halabi (Abbas Halabi) norādīja, ka, par spīti valdības lēmumam, arī Svētdienas skolas darbosies atbilstoši vasaras laikam.
Tikmēr islāmticīgās institūcijas un partijas nolēmušas līdz aprīļa vidum turēties pie ziemas laika.
Tas kārtējo reizi padziļina plaisu valstī, kurā no 1975.–1990.gadam plosījās pilsoņu karš starp musulmaņiem un kristiešiem, un kurā vietas parlamentā tiek sadalītas pēc reliģiskās piederības principa.
Uzņēmumi un mediji, tostarp Libānas galvenie ziņu kanāli LBCI un MTV, paziņoja, ka pāries uz vasaras laiku. LBCI paziņojumā teikts: «Libāna nav izolēta sala.»
Citi savukārt cenšas piemēroties. Libānas nacionālā lidsabiedrība Middle East Airlines norādījusi, ka tās pulksteņi joprojām rādīs ziemas laiku, bet tiks pielāgoti lidojumu laiki, lai tos pieskaņotu starptautiskajiem grafikiem.
Valsts pārvaldītais telekomunikāciju operators klientiem nosūtīja īsziņas, kurās aicināts pārliecināties par pareizu laiku, gadījumā, ja viedierīces ir automātiski noregulējušas pulksteni atbilstoši vasaras laikam. Eksperti norāda, ka šī brīža haoss kārtējo reizi demonstrē gadu desmitiem ilgušu nespēju nodrošināt kārtību valstī, kas arī noveda valsti 2019.gada finanšu krīzē.
Lēmums atlikt pāreju uz vasaras laiku ne vien raisījis apjukumu sabiedrībā, bet arī izsaucis iebildumus no valdības pārstāvju puses. Tieslietu ministrs Henrijs Hori (Henry Khoury) aicinājis premjerministru atcelt lēmumu, un norādīja, ka tas pārkāpj leģitimitātes principu un rada šķelšanos Libānas sabiedrībā un reliģiskajās kopienās laikā, kad valsts jau saskaras ar dažādām krīzēm.
Kādā no Beirūtas kafejnīcām Reuters žurnālists dzirdēja, kā klients jautā: «Jūs rīt strādāsiet pēc kristiešu vai musulmaņu laika?»