Ņemot vērā sasteigto procesu un lielos riskus, kas varētu vājināt sabiedrisko mediju darbību, Latvijas Radio (LR) darbinieki atklātā vēstulē pieprasa apturēt sabiedrisko mediju apvienošanu un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma grozījumu pieņemšanu, publiskajā paziņojumā medijiem norādījuši LR darbinieki.
LR darbinieku ieskatā, steigā virzītie grozījumi, kas paredz no 2024.gada 1.janvāra apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju (LTV), neveicinās sabiedrisko mediju stiprināšanu, bet gan tikai vājinās to ietekmi un palielinās politiskās malipulējamības risku.
Kopš piektdienas pēcpusdienas atklāto vēstuli parakstījis 191 Latvijas Radio darbinieks.
Vēstulē uzsverts, ka LR darbinieki iestājas pret steidzamības kārtā Saeimā virzītajām likuma izmaiņām, kas paredz LR un LTV apvienot vienā uzņēmumā Latvijas Sabiedriskais medijs. «Pirmdien, 27.martā valdošā koalīcija pieņems lēmumu saistībā ar plānotajām izmaiņām, savukārt ceturtdien, 30 martā Saeima balsos galīgajā lasījumā,» teikts LR paziņojumā.
Tāpat LR darbinieku paziņojumā norādīts, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) sabiedrisko mediju pārvaldības mērķis ir izveidot vienotu sabiedrisko mediju, kam tiks nodrošināts neatkarīgs un prognozējams finansējums, atbilstoši Eiropas vidējam līmenim.
SEPLP par piemērotako finansējuma modeli uzskata sasaisti ar noteiktu nodokļu ieņēmumiem,
paredzot novirzīt sabiedrisko mediju finansēšanai 1,3% no IIN un 2,12% no akcīzes nodokļu kopbudžeta ieņēmumiem, sākot ar 2027. gadu.
LR paziņojumā uzsverts, ka īpaši šim nolūkam izveidotā darba grupa, darbu uzsāka vien pirms nedēļas, savukārt Finanšu ministrija (FM) jau aizvadītā gadā savā atzinumā pauda, ka SEPLP izstrādātajā priekšlikumā par mediju apvienošanas modeli nav skaidri definētas izmaksas, līdz ar to FM neatbalsta šī jautājuma virzību.
«Arī šobrīd nav zināmas šīs apvienošanas izmaksas un ieguvumi. Neoficiālās sarunās politiķi neslēpj, ka tuvākajos gados naudas, lai realizētu sabiedrisko mediju apvienošanas koncepcijā nospraustos mērķus, visticamāk, nebūs,» skaidro LR darbinieki un piebilst, «ja lēmums par sabiedrisko mediju apvienošanu netiek pieņemts reizē ar koncepciju par sabiedrisko mediju statusam atbilstošu finansēšanas modeli, tad šobrīd sabiedrisko mediju apvienošana ir nepamatota».
Līdztekus lēmumam par LR un LTV apvienošanu, otrajā lasījumā ir iesniegta arī virkne koalīcijas partneru priekšlikumu, kas paredz būtiskas izmaiņas, tostarp faktisku mazākumtautību valodās raidošā LR4 – Doma laukums likvidāciju, kā arī apvienotā medija galvenā redaktora ietekmes un neatkarības no valdes mazināšanu.
Tāpat otrajā lasījumā iesniegts arī priekšlikums sabiedriskajā medijā aizliegt kandidēt uz amatiem tiem, kas strādājuši ārvalstu finansētās nevalstiskās organizācijās.
«Lēmumi par likuma grozījumiem tiek virzīti koalīcijas sēdēs, bet Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija apstiprināšanai virza Kultūras ministrijas izstrādātus, nevis SEPLP un mediju atbalstītus grozījumus likumprojektā un lemj par to virzību paātrinātā kārtībā sēdē, kurā nav uzaicināti ne SEPLP, ne LR un LTV pārstāvji.
Šīs neprognozējamās izmaiņas skars ne tikai visus sabiedrisko mediju darbiniekus, bet arī visu sabiedrību kopumā,» norādīts LR darbinieku vēstulē.
Vēstulē arī skaidrots, ka «notiekošais liek domāt, ka šāda apvienošanās procesa virzībā izpaužās politiķu izpraktnes trūkums par sabiedrisko mediju nozīmi Latvijas mediju telpas stiprināšanā un atsevišķu politiķu vēlme uz sabiedrisko mediju vājināšanas rēķina gūt lielāku ietekmi pār sabiedrisko domu, izmantojot angažētus komercmedijus un sociālos tīklus».
«Tādēļ mēs aicinām apturēt likuma grozījumus līdz brīdim, kad būs skaidri un saprotami ieguvumi no apvienošanas procesa. Īpaši svarīgi tas ir šobrīd – laikā, kad Latvijas informatīvā telpa ir pakļauta nopietniem ārējiem apdraudējumiem,» pauž LR darbinieki un piebilst, ka nekad nav bijuši pret pārmaiņām, kas varētu stiprināt sabiedriskos medijus, «tomēr šobrīd notiek gluži pretējais».
Lasiet arī: «Pulksteņa griešana» pārdala Libānu
