Pusgada laikā varētu būt gaidāmas konkrētākas detaļas darījumam, kurā plānots izpirkt Zviedrijas uzņēmumam “Telia” piederošās kapitāldaļas tehnoloģiju uzņēmumos SIA “Tet” un SIA “Latvijas mobilais telefons” (LMT), piektdien preses konferencē sacīja “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.
Viņš teica, ka iesaistītās puses panākušas saprašanos un skatījumu par to, kā virzīties tālāk, ko apliecina parakstītais memorands.
Iesaistītās puses veiks padziļināto izpēti jeb tā dēvēto “due diligence”, kā arī citus sagatavošanās darbus, lai izvērtētu darījuma iespējamību.
Čakste norādīja, ka padziļinātā izpēte ir ļoti svarīga sastāvdaļa, kas “parādīs, vai gala vienošanās būs tas, ko esam iztēlojušies, vai būs vēl turpmākas diskusijas”.
Iespējamā darījuma rezultātā “Latvenergo” un LVRTC kopā ar SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (“Possessor”) un starptautisku investoru iegūtu pilnīgu kontroli abos telekomunikāciju uzņēmumos.
Lai to paveiktu, paredzēts piesaistīt starptautisku investoru ar būtisku pieredzi tehnoloģiju jomā. Investora piesaistei atklātā konkursā tiks piesaistīts starptautisks konsultants, kura uzdevums būs piedāvāt labāko iespējamo darījuma risinājumu un finanšu investoru.
Tiks izstrādāta uzņēmumu tālākā stratēģija un attīstības plāns ar mērķi ilgtermiņā daļu no valstij piederošajām daļām publiski kotēt biržā.
Pats parakstītais memorands ir konfidenciāls dokuments.
Vaicāts par uzņēmumu iespējamo apvienošanu, Čakste sacīja, ka, apvienojot uzņēmumus, veidotos daudz iespējas. Viņš arī norādīja, ka iesaistītajām pusēm ir kopīga izpratne par to, ka “Tet” un LMT kopā veido citu vērtību un labumu.
Potenciālā darījuma summa joprojām netiek atklāta. Čakste sacīja, ka “Latvenergo” veic investīcijas lielos apmēros no investīciju budžeta, kas nav saistīts ar dividendēm.
“Šī investīcija ir mūsu nākotnes stratēģijas vīzija, kas ir svarīga nākotnes peļņas diversifikācijai un attīstībai. Dividendes, ko šobrīd maksā “Latvenergo”, ir noziņotas un fiksētas Finanšu ministrijas (FM) plānos. Dividendes tas nekādā veidā neietekmē, jo šis nāk no mūsu investīciju budžeta,” sacīja Čakste.
Vaicāts, kā veidojies “Latvenergo” investīcijām pieejamais budžets, Čakste sacīja, ka uzņēmums vēsturiski nav bijis dinamiskā aizdevumu posmā, līdz ar to uzņēmumam ir palikusi liela kapacitāte aizņemties kapitāla tirgos, kas arī tiek izmantota dažādos veidos, tostarp gan zaļās obligācijas, gan komercbankas, gan stratēģiskās bankas.
“Neskatoties uz to, ka liela daļa dividenžu tiek izmaksāta, ir vēl attīstībai pieejamais resurss,” sacīja Čakste. Viņš arī norādīja, ka ir gaidāmas jaunas “Latvenergo” obligāciju emisijas, tomēr, kad tās gaidāmas, Čakste neatklāja.
Savukārt LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols sacīja, ka FM sniegtie plānojumi par valstij nomaksājamajām dividendēm no peļņas netiek nekādā veidā samazināti. Vienlaikus Ozols norādīja, ka nākotnē valstij nomaksājamo dividenžu apjoms varētu pieaugt.
Čakste atzīmēja, ka plāns nākotnē ir veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), kas paredz “Possessor” daļu kotēšanu biržā, kas attiecīgi ir iemaksas valsts budžetā, un tad valsts varēs izlemt, kādiem mērķiem šo finansējumu izmantot.
“Jau sen esam novērojuši, ka telekomunikāciju nozare, kas virzās uz tehnoloģiju nozari, tuvinās enerģētikas nozarei,” sacīja Čakste. Tāpat viņš uzsvēra, ka jau līdz šim kopā ar “Tet” un LMT ir izstrādāti dažādi projekti, tostarp arī ir kopīga infrastruktūra.
Vienlaikus Čakste sacīja, ka ir svarīga nākotne piecu līdz 10 gadu perspektīvā, jo enerģija paliek arvien vairāk datos balstīta, viedāka un sarežģītāka. “Latvenergo” redz lielu sinerģiju iespējamajā darījumā, lai izveidotu jaunus projektus savu resursu efektīvākai pārvaldībai, kā arī raugoties uz eksporta tirgiem.
Ozols preses konferencē sacīja, ka LVRTC jau pagājušā gada rudenī izteica gatavību investēt IKT nozarē.
Ozols uzsvēra, ka LVRTC šodien ir labi kapitalizēts uzņēmums – specifisks kritiskās infrastruktūras uzņēmums, kura mērķis ir ieviest inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus un nodrošināt pakalpojumus, kas dažādu iemeslu dēļ komersantiem nav nododami.
Vienlaikus Ozols akcentē, ka LVRTC ir viens no LMT dibinātājiem un uzņēmumam pieder 23% LMT daļu. Redzam, ka iespēja paplašināt LVRTC aktīvus IKT nozarē ļaus uzņēmumam attīstīties, nodrošinot ieņēmumus, ko arī turpmāk varēs ieguldīt valsts stiprināšanā. Potenciālais darījums nenoliedzami arī ļautu palielināt LVRTC īpašumā jau esošo LMT daļu vērtību.
Tāpat Ozols uzsvēra, ka “Latvenergo”, LVRTC un “Possessor” redz cilvēku kompetences kā nozīmīgāko kapitālu, kas ir uzņēmumu vērtībā.
“Telia” apvienošanas un iegādes darījumu direktors Andrēass Ēkstrems preses konferencē sacīja, ka noslēgtais memorands ir būtisks sasniegumu punkts. Tāpat viņš sacīja, ka arī turpmāk ir veicams liels darbs, veicot padziļināto izpēti.
Vienlaikus Ēkstrems norādīja, ka visas iesaistītās puses ir uzvarētājas – tas ir ieguvums “Telia”, jo citādi uzņēmums nebūtu parakstījis memorandu, kā arī tas ir ieguvums Latvijai un Latvijas sabiedrībai, kā arī abu uzņēmumu klientiem.
“Telia” pārstāvis arī sacīja, ka uzņēmuma stratēģija ir būt uzticīgiem telekomunikāciju segmentam, bet Latvijas puses interesēs ir eksports. Tādējādi puses vienojušās, ka labākais risinājums ir atstāt “Tet” un LMT Latvijas puses pārziņā, lai kompānijas spētu sasniegt savu pilno potenciālu.
Vienlaikus Ēkstrems sacīja, ka “Telia” pēc savu “Tet” un LMT daļu pārdošanas neplāno atgriezties Latvijā kā telekomunikāciju tirgus spēlētājs. Tāpat arī Ēkstrems norādīja, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā nav ietekmējis uzņēmuma lēmumu pārdot tai piederošās daļas, jo “Telia” joprojām ir gan Lietuvā, gan Igaunijā.
Jau ziņots, ka Zviedrijas uzņēmums “Telia Company” (“Telia”) parakstījis saprašanās memorandu ar Latviju, AS “Latvenergo” un VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) par visu tai piederošo fiksēto tīklu operatora “Tet” un mobilo sakaru operatora LMT akciju pārdošanu.
Pušu mērķis ir parakstīt galīgo vienošanos līdz 2025.gada beigām, un plānots, ka darījums tiks pabeigts 2026.gada pirmajā pusgadā.
Jau ziņots, ka līdz šim sarunas ar “Telia” par LMT un “Tet” nākotni veda Ekonomikas ministrijas pārstāvji, bet tagad piedāvājumu par daļu izpirkšanu pilnvaroti izteikt valstij pilnībā piederošie “Latvenergo” un LVRTC.
Iepriekš neoficiāli izskanējis, ka darījuma vērtība varētu būt vairāki simti miljoni eiro līdz pat pusmiljardam eiro.
Sarunās starp Latvijas valsti un “Telia” iepriekš tikuši apspriesti vairāki iespējamie varianti – no “Tet” un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no “Telia” pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.
Savulaik tika izveidota sarežģīta “Tet” un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem – Latvijas valstij un “Telia” – līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.
Valstij SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor”” (“Possessor”) personā pieder 51% “Tet” daļu, bet “Telia” meitasuzņēmumam “Tilts Communications” – 49% “Tet” daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder “Telia” un tās meitaskompānijai “Sonera Holding”, 28% – Latvijas valstij caur LVRTC un “Possessor” (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder “Tet”.
Tas teorētiski nozīmē, ka ar “Tet” starpniecību “Telia” īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts – 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums “Tet”. Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.
“Telia” sākotnēji piedāvāja scenāriju, kura rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem – valstij un “Telia” – piederētu pa 50% LMT, kas pirms tam būtu iegādājies “Tet” telekomunikāciju biznesu. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri.
Valsts amatpersonas oficiāli nekomentēja šo piedāvājumu, bet noraidīja iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas.
Gatavību finansiāli iesaistīties “Tet” vai tā aktīvu – optiskā tīkla infrastruktūras – izpirkšanā iepriekš pauda LVRTC. Šo variantu atbalstījis arī LMT prezidents Juris Binde, norādot, ka savukārt LMT varētu iegādāties “Tet” klientu portfeli. Savukārt “Tet” valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks iepriekš sacījis, ka “Tet” varētu iegādāties LMT daļas.
Iepriekš neoficiāli izskanēja, ka “Latvenergo” varētu būt viens no uzņēmumiem, ar kura starpniecību notiktu šis darījums, jo valdība nebija gatava LMT un “Tet” izpirkšanā ieguldīt valsts budžeta līdzekļus.