English
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, apmeklējot Murmanskas ziemeļu ostu, ierosināja Ukrainai izveidot pagaidu valdību, lai varētu sarīkot jaunas vēlēšanas un parakstīt galvenās vienošanās, kas ļautu panākt izlīgumu karā, atsaucoties uz Krievijas ziņu aģentūru ziņoto, piektdien, 28.martā, vēsta “Reuters“.
Putina komentāri izskanēja laikā, kad ASV mēģina panākt izlīgumu konfliktā, atjaunojot sakarus ar Krieviju un atsevišķi risinot sarunas gan ar Maskavu, gan Kijivu.
Ukrainas un Eiropas līderi ir apsūdzējuši Kremļa līderi par mēģinājumiem novilcināt pamiera sarunas bez nopietna nodoma pārtraukt karadarbību.
Putina ierosinājums par pagaidu valdību, šķiet, bija saistīts ar viņa ilgstošo naidīgumu pret prezidentu Volodimiru Zelenski un apgalvojumu, ka Ukrainas valdība nav leģitīms sarunu partneris, jo nav notikušas vēlēšanas pēc tam, kad 2024.gada maijā beidzās Zelenska pilnvaru termiņš.
“Principā, protams, Ukrainā varētu tikt ieviesta pagaidu valdība ANO, ASV, Eiropas valstu un mūsu partneru paspārnē,” Putins tika citēts sarunās ar jūrniekiem ostā.
“Tas būtu jādara, lai sarīkotu demokrātiskas vēlēšanas un pie varas nāktu spējīga valdība, kas bauda cilvēku uzticību, un tad varētu sākt sarunas ar viņiem par miera līguma noslēgšanu.”
Viņš sacīja, ka Trampa centieni turpināt tiešas sarunas ar Krieviju – pretēji viņa priekšgājējam – liecina, ka jaunais prezidents vēlas mieru.
“Manuprāt, jaunievēlētais ASV prezidents vairāku iemeslu dēļ patiesi vēlas izbeigt konfliktu,” aģentūras citēja viņa teikto.
Baltā nama Nacionālās drošības padomes preses pārstāvis, jautāts par Putina izteikumiem par pagaidu pārvaldi, sacīja, ka Ukrainas valsts pārvaldi nosaka tās konstitūcija un valsts iedzīvotāji.
No Ukrainas tūlītēji komentāri netika saņemti, taču Zelenskis ir noraidījis jebkādus apgalvojumus, kas apšauba viņa leģitimitāti, sakot, ka Ukrainā saskaņā ar likumu nav atļauts rīkot vēlēšanas kara stāvokļa apstākļos un ka vēlēšanu rīkošana kara apstākļos būtu neiespējama.
Pēdējās dienās Zelenskis vairākkārt ir apsūdzējis Putinu, ka viņš vēlas turpināt konfliktu.
Savos komentāros Putins sacīja, ka Krievija stabili virzās uz priekšu, lai sasniegtu mērķus, ko tā bija izvirzījusi Ukrainā.
Putins sacīja, ka Krievija atbalsta “jebkura konflikta, tostarp šī konflikta, miermīlīgu risinājumu ar miermīlīgiem līdzekļiem, bet ne uz mūsu rēķina”.
“Visā militāro kontaktu līnijā mūsu karaspēks saglabā stratēģisko vadību,” viņš sacīja.
“Mēs pakāpeniski – varbūt ne tik ātri, kā dažiem varētu gribēties, bet tomēr neatlaidīgi un pārliecinoši virzāmies uz šīs operācijas sākumā izvirzīto mērķu sasniegšanu,” aģentūras citēja viņa teikto.
ASV otrdien paziņoja, ka ir parakstījušas atsevišķus nolīgumus ar Maskavu un Kijivu par pamieru Melnajā jūrā, taču Krievija vēlāk paziņoja, ka šis pakts stāsies spēkā tikai tad, kad tiks izpildīti papildu nosacījumi, tostarp atceltas sankcijas pret valsts banku. Maskava iepriekš bija noraidījusi Amerikas priekšlikumu par plašāku 30 dienu pamieru.
Vairāk nekā trīs gadus pēc tam, kad Krievijas bruņotie spēki uzsāka iebrukumu Ukrainā, tā ir okupējusi aptuveni 20% Ukrainas, un Maskava ir pasludinājusi četrus reģionus par anektētiem. Tās spēki ir atguvuši arī lielu daļu teritorijas, ko sākotnēji zaudēja Ukrainas iebrukumā Kurskas rietumu reģionā pagājušā gada augustā.
Putins uzslavēja BRICS grupas centienus rast risinājumu, īpaši izceļot Ķīnu un Indiju. Viņš sacīja, ka Krievija ir gatava sadarboties ar daudzām valstīm, tostarp Ziemeļkoreju, lai palīdzētu izbeigt karu. Rietumu un Ukrainas avoti apgalvo, ka vairāk nekā 11 000 Ziemeļkorejas karavīru ir nosūtīti atbalstīt Krievijas spēkus Kurskas reģionā, lai gan Maskava to ne noliedz, ne apstiprina.
Putins sacīja, ka Krievija ir gatava sadarboties arī ar Eiropu, taču piebilda, ka Eiropa “rīkojas nekonsekventi”.
Viņš sacīja, ka Eiropas valstis mēģina “vest mūs aiz deguna, bet tas ir labi, mēs esam pieraduši. Es ceru, ka mēs nepieļausim kļūdas, kas balstās uz pārmērīgu uzticēšanos mūsu tā sauktajiem partneriem”.
Eiropas līderi, pēc ceturtdien Parīzē notikušās sanāksmes, vēlreiz apņēmās stiprināt Kijivas armiju, lai nodrošinātu, ka tā nākotnē ir Ukrainas drošības stūrakmens.
Francija un Lielbritānija arī centās panākt lielāku atbalstu ārvalstu “miera nodrošināšanas spēkiem” gadījumā, ja tiktu noslēgts pamiers ar Krieviju, lai gan Maskava noraida jebkādu ārvalstu karaspēka klātbūtni Ukrainā.
Tikmēr Trampa administrācija ir ierosinājusi jaunu, plašāku vienošanos ar Ukrainu par derīgo izrakteņu ieguvi, norāda trīs personas, kas ir pazīstamas ar notiekošajām sarunām, un “Reuters” rīcībā nonākušais priekšlikuma melnraksts.
Tramps ir sacījis, ka derīgo izrakteņu ieguves darījums palīdzēs panākt miera līgumu, nodrošinot ASV finansiālu līdzdalību Ukrainas nākotnē.
Lasiet arī: Krievija drīzumā sāks būvēt tiltu uz Ziemeļkoreju
Lasiet arī: Polija gatavojas karam
