Bijušais Itālijas premjerministrs, politiķis un uzņēmējs Silvio Berluskoni (Silvio Berlusconi) ir devies viņsaulē, un premjerministre Džordžija Meloni (Giorgia Meloni) par sabiedrotajiem izvēlējusies ASV, raksta Politico.
Berluskoni, kas pēdējos gados radīja spocīgas ekstrēmista karikatūras iespaidu un sliecās Maskavas virzienā, ir prom, un viņa vietu ieņem pragmatiska, konservatīva politiķe, kas vēlas veidot saikni ar starptautisko sabiedrību.
ASV prezidentam Džo Baidenam (Joe Biden) un Ukrainas atbalstītājiem rietumos Meloni ilgtermiņa solījumi ir svarīgi: Itālija nākamgad prezidēs G7, un tas būs arī izšķirošs brīdis kara gaitā.
Sākotnēji nešķita, ka varētu izdoties kas labs.
Pirms Meloni 2022.gada septembrī ievēlēja, viņa rietumvalstu politiskajai eleitei radīja satraukumu ar tiešo, galēji labējo populismu.
Meloni iestājās par nacionālistiskiem mērķiem, runāja par migrācijas apturēšanu, spurojās pret Eiropas Savienības vadību Briselē un pat iebilda sankcijām pret Krieviju. Tomēr desmit mēnešu laikā viss ir mainījies, un Meloni Baltajā namā sastapsies ar siltu uzņemšanu.
Melni valdības Ārlietu ministrs un centriski labējās partijas Forza Italia līderis Antonio Tadžani (Antonio Tajani) Politico sacīja, ka karš Ukrainā ir stiprinājis Itālijas attiecības ar ASV, un Itāijas valdības ceļazvaigznes tagad ir NATO, ES un ANO.
Tadžani sacīja: “Itālija ir daļa no rietumu sabiedrotajiem, un vēlas būt galvenais tēls rietumvalstu aliansē, un jo īpaši sadarbībā ar ASV. Kopš kara sākuma Ukrainā, mūsu attiecības ar ASV saistībā ar drošības un kopīgas politikas jautājumiem kļūst stiprākas.”
Šī ir krasi atšķirīga pozīcija no tās, kas līdz šim tika ieņemta Romā.
Esot radikāli labējās opozīcijas partijas Fratelli d’Italia līdere, Meloni sveica Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kad viņu atkārtoti ievēlēja amatā, sakot, ka tautas griba esot nepārprotama. Pēc tam, kad Maskava 2014.gadā anektēja Krimu, viņa vairākkārt iestājās pret sankcijām, norādot, ka tādējādi sargā Itālijas eksporta nozari. Pandēmijas laikā Meloni reklamēja krievu vakcīnu Sputnik, un kādā televīzijas raidījumā vēl pirms Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā klāstīja, cik svarīgi ir saglabāt labas attiecības ar Putinu un apsūdzēja Baidenu ārpolitikas jautājumu izmantošanā, lai piesegtu problēmas iekšpolitikā.
Ja Meloni rietumvalstu partneriem bija problemātiska, tad viņas koalīcijas partneri – vēl jo vairāk. Labējās partijas Lega līderis Mateo Salvini (Matteo Salvini) reiz ieradās Eiropas Parlamentā, tērpies T-kreklā ar Putina portretu, un centās ar Krievijas vēstniecības atbalstu noorganizēt braucienu “miera sarunām” uz Maskavu.
Berluskoni, kurš līdz savai nāvei jūnijā vadīja Forza Italia, vainoja Ukrainu kara izraisīšanā,
un viņu ar Putinu saistīja personiskas attiecības. Abi apmainījās dāvanām pat pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Kad Meloni nāca pie varas, Baltajā namā iezagās bailes – lai arī skaļi neizteiktas. Pastāvēja bažas, ka Meloni varētu satriekt G7 atbalstu Ukrainai. Tomēr maijā, G7 samitā Hirošimā, Meloni pārsteidza ASV amatpersonas, izrādot dedzīgu vēlmi veidot spēcīgas attiecības ar ASV.
NATO samitā Viļņā Meloni stāvēja teju blakus Baidenam un Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, kad G7 valstis paziņoja par papildus drošības garantijām Kijivai. Itālija janvārī pārņems G7 prezidentūru, un Meloni attieksmes izmaiņas ir ļāvušas atviegloti nopūsties lielvalstu līderiem abās Atlantijas okeāna pusēs.
Baidens norādījis, ka ir patīkami pārsteigts par Meloni līderību, tomēr labprāt iepazītu viņu tuvāk.
NATO Aizsardzības koledžas fonda direktors Alesandro Politi (Alessandro Politi) norādīja, ka
Meloni ļoti ātri aptvērusi – nonākot valdībā, ir jāuzņemas atbildība, un ASV ir galvenās sabiedrotās.
Viņas vizīte Kijivā februārī bija brīdis, kad Meloni pārliecināja starptautisko sabiedrību, ka nosaka toni koalīcijā, un viņas sabiedrotajiem ir jāseko piemēram.
Tiesa, Meloni atbalsts Ukrainai nenozīmē, ka visi citi Itālijā domā tāpat. Daži politiķi gan no kreiso, gan labējo vidus turpina uzturēt prokrievisku pozīciju, un jautājums par to, cik pareizi ir sūtīt ieročus Ukrainai, joprojām raisa karstas debates.
lai gan Meloni un Baidens, visticamāk, ir vienisprātis jautājumos, kas skar Ukrainu, tas nebūt nenozīmē saskaņu arī citos punktos. 2019.gadā Itālija kļuva par vienīgo G7 valsti, kas pievienojās Ķīnas tirdzniecības iniciatīvām. Tās jāatjauno gada otrajā pusē, un, ņemot vērā kopējo situāciju, ASV sagaida, ka Itālija atteiksies no sadarbības ar Ķīnu.
Meloni ir likusi noprast, ka nepagarinās līgumu ar Pekinu, nosaucot to par “lielu kļūdu”, tomēr šī nostāja vēl nav guvusi oficiālu apstiprinājumu. Ja Meloni atgriezīsies pie ierastās itāļu nostājas, cenšoties nenostāties nevienā pusē, attiecības ar ASV atkal pasliktināsies.
Lasiet arī: Kariņš pasakās Itālijai par ieguldījumu Latvijas drošības stiprināšanā
