Krievijas diktators Vladimirs Putins noraidījis Rietumvalstu piedāvājumu kā drošības garantiju izvietot Ukrainā miera uzturēšanas spēkus, un paziņojis, ka rietumu karavīri kļūs par mērķi, raksta britu raidorganizācija BBC.
Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) pēc tikšanās Parīzē informējis, ka 26 Ukrainas sabiedrotās valstis oficiāli apņēmušās pēc uguns pārtraukšanas izvietot kara plosītajā valstī karavīrus, kas palīdzētu nodrošināt mieru. Makrons sīkāk nestāstīja, kuras valstis varētu nosūtīt savus karavīrus uz Ukrainu.
Putins nekavējoties centies apspiest Ukrainas sabiedroto iniciatīvu, norādot, ka to karavīri kļūs par likumīgu mērķi, jo īpaši tad, ja tie Ukrainā ieradīsies jau tagad. Tiesa, Eiropa neplāno jau pašlaik sūtīt karavīrus uz Ukrainu.
Pašlaik cerības uz drīzu uguns pārtraukšanu ir izplēnējušas. 15.augustā notikusī Putina un ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) tikšanās lika domāt, ka Krievijas diktators varētu tikties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, tomēr tās bijušas pāragras cerības. Putins 5.septembrī sacīja, ka ir gatavs kontaktēties ar Zelenski, tomēr pašlaik tam neredzot jēgu, jo ar Ukrainas nostāju galvenajso problēmjautājumos vienošanos panākt būšot neiespējami.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs slavēja Trampa konstruktīvo pieeju, bet
uzbruka “Eiropas valstu saniknojošajiem centieniem provocēt turpmāku karadarbību.”
Kopš ASV un Krievijas vadītāju tikšanās Aļaskā tā saucamā “Labās gribas koalīcija” strādājusi pie drošības garantiju izveides Ukrainai brīdim, kad tiks panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu. Garantijas ietver Ukrainas armijas stiprināšanu un miera uzturēšanas spēku izveidi. Makrons uzsvēris, ka karavīru uzdevums būtu novērst jaunu agresiju, un tie nedosies uz frontes līniju. Koalīcijai neesot ne vēlēšanās, ne vajadzības sākt karu pret Krieviju.
Zelenskis Parīzē pieņemtos lēmumus nosaucis par pirmajiem konkrētajiem soļiem. Tikmēr ASV nav konkretizējušas savu iesaisti, un Francijas prezidents norādīja, ka tas notikšot tuvākajās dienās. Trumps nesen izteicies, ka ASV varētu sniegt atbalstu, un Zelenskis sacīja, ka runājis ar ASV vadītāju par Ukrainas gaisa telpas aizsardzību.
Kijiva uzskata, ka pirms plašāka miera līguma nepieciešams panākt uguns pārtraukšanu Ukrainā, tomēr Krievija tam nepiekrīt.
Lasiet arī: Tramps dos rīkojumu pārdēvēt Pentagonu par Kara ministriju