Eiropa iedzīvotāju mentālās veselības uzlabošanai tērē vairāk nekā jebkurš cits reģions pasaulē, tomēr ar tik augstiem saslimstības rādītājiem steidzami nepieciešams ieguldīt vēl vairāk, raksta “Politico.”
Tas ir viens no brīdinājumiem Pasaules veselības organizācijas (PVO) 2.septembrī publiskotajos ziņojumos. Divos ziņojumos runāts par valdību veidoto mentālās veselības politiku un mentālo labbūtību. Abi ziņojumi salīdzina mentālo veselību un uz to attiecināmo politiku 2021. un 2024.gadā, un norāda, ka valstis skrienas ar laiku, jo mentālo saslimšanu skaits pieaug, un tas gan noslogo valstu budžetus, gan ievērojami ietekmē invaliditātes rādītājus.
PVO Eiropas reģionā valdības 2024.gadā mentālajai veselībai tērēja 51,76 dolārus uz cilvēku, kas ir daudz vairāk nekā jebkur citur. Nākamais reģions ar lielākajiem tēriņiem mentālajai veselībai ir Ziemeļamerika un Dienvidamerika, ar 6,86 dolāriem uz cilvēku. Tāpat Eiropas valstis velta lielāku daļu no budžeta mentālās veselības jautājumiem – 4,5%.
Citos reģionos tam vidēji atvēlēti 2,1% no kopējā ikgadējā budžeta.
Visos PVO reģionos kopš 2001.gada pieaudzis mentālo saslimšanu skaits. Viskrasāk tas pieaudzis Amerikās un Eiropā. Saskaņā ar 2021.gada datiem, no mentālām saslimšanām pasaulē cieš vairāk nekā miljards cilvēku. Kopumā saslimšanas ir vienmērīgi izplatītas, lai gan Eiropā vērojams mazliet zemāks ar trauksmi saistīto traucējumu skaits. Tajā pašā laikā Eiropā un Dienvidaustrumāzijā plašāk izplatītas ar intelektuālo attīstību saistītas problēmas.
Pārāk mazs finansējums mentālajai veselībai nozīmē, ka cilvēki nevar saņemt vajadzīgos pakalpojumus. Tikai 9% depresijas slimnieku un apmēram 40% personu, kas cieš no psihozēm, saņem nepieciešamo ārstēšanu.
Lasiet arī: Elektropadeves pārrāvumi – vai apdraudēta arī Lietuva?