Pavasarī liela daļa Spānijas un Portugāles pēc elektropārrāvuma palika bez elektrības uz apmēram desmit stundām, un tas Lietuvā atjaunoja debates par valsts energodrošību un infrastruktūras noturību.
28.aprīlī Ibērijas pussalās, Spānijā un Portugālē, pazuda elektrība. Tas radīja traucējumus telekomunikāciju sistēmās, transporta tīklos un citviet kritiskajā infrastruktūrā. Varas iestādes saista vismaz astoņus nāves gadījumus ar elektrības pārrāvumu.
Saskaņā ar sākotnējiem izmeklēšanas secinājumiem, pārrāvums sākas ar kļūmīgu ģeneratoru, kas izraisīja sprieguma svārstības. tas savukārt atvienoja Spānijā uz jumtiem izvietotos saules paneļus, un tie pēkšņi pārslēdzās no elektrības ražošanas uz tās patērēšanu, un pieprasījums tīklam palielinājās par apmēram 9 gigavatstundām. Lai pasargātu savu tīklu, Francija atvienojās no Spānijas tīkla, vēl vairāk samazinot pieejamās lektrības daudzumu. Ar pavisam nelielām enerģijas rezervēm nepietika, un Ibērijas pussala satumsa.
Enerģētikas uzņēmuma “E Energija” izpilddirektors Gedimins Uloza (Gediminas Uloza) skaidroja, ka tas parādīja, cik ātri sabrūk sistēma, ja piedāvājums un pieprasījums tīklā tiek izsists no līdzsvara. Viņš pats pieredzēja elektrības pārrāvumu, jo bija devies komandējumā uz Spāniju. Viņš konferences dalībniekiem Viļņā ieteicis šādiem gadījumiem turēt pa rokai skaidru naudu, ārējo bateriju (tā saucamo “poverbanku”) un papīra karti.
Lietuvas sadales tīkla operators “Litgrid” norādīja, ka
Lietuva ir diezgan labi sagatavojusies, pateicoties investīcijām, kas tika veiktas pirms atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla
un sinhronizācijas ar Eiropas tīklu.”Litgrid” sistēmu nodaļas vadītājs Donats Mateļonis (Donatas Matelionis) pastāstīja, ka bija jābūvē jaunas pārvades līnijas un katrā Baltijas valstī jāuzstāda sinhronizācijas kompesatori, un ir arī izveidota akumulatoru sistēma šādiem gadījumiem. Tomēr Mateļonis brīdināja, ka saglabājas gan kiberdraudi, gan fiziska bojājuma iespēja, un piebilda, ka Eiropa 2025.gadā jau pieredzējusi trīs liela apjoma energopārrāvumus, kas liecina par tendenci.
Eksperti informējuši, ka aprīļa energopārrāvumu Spānijā un Portugālē neizraisīja hakeru uzbrukums, tomēr iepriekš pieredzētie kiberuzbrukumi rāda, ka risks pastāv. Uloza norādīja, ka runa nav tikai par elektrību kā tādu – cilvēki arī zaudē piekļuvi informācijai. Lietuvas ārkārtas dienesti ieteikuši turēt mājās radioaparātu, kas darbojas ar baterijām, lai saņemtu informāciju gadījumos, kad nav pieejama ne elektrība, ne internets.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2657633/are-baltics-vulnerable-to-iberian-like-electric-blackout
Lasiet arī: Polijas ārpolitika: iekšējās cīņas grauj ārējās attiecības