Saskaņā ar otrdien, 25.februārī, publicēto Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumu eiropieši saskaras ar “mūža veselības krīzi”, jo reģions piedzīvo pieaugošu garīgās veselības krīzi jauniešu vidū, stagnējošu imunizācijas līmeni un augstu hronisku slimību, piemēram, aptaukošanās un sirds slimību, izplatību. Savukārt veselības aprūpes sistēmas nav gatavas ārkārtas situācijām nākotnē, cīnoties ar klimata pārmaiņu ietekmi, iedzīvotāju novecošanu un personāla trūkumu, ziņo “Politico”.
PVO Eiropas veselības ziņojumā, kas tiek publicēts reizi trijos gados, aplūkots veselības stāvoklis visā Eiropas reģionā, kurā ietilpst 53 valstis Eiropā, Kaukāzā un Vidusāzijā.
Pētījumā konstatēts, ka katrs sestais iedzīvotājs šajā reģionā mirst vecumā līdz 70 gadiem no tādām hroniskām slimībām kā sirds un asinsvadu slimības, vēzis, diabēts vai hroniskām elpošanas ceļu slimībām.
“Visam reģionam ir jārisina hronisko slimību galvenie cēloņi, sākot no tabakas un alkohola lietošanas līdz sliktai piekļuvei veselīgai un pilnvērtīgai pārtikai, gaisa piesārņojumam un fizisko aktivitāšu trūkumam,”
paziņojumā sacīja PVO Eiropas reģionālais direktors Hanss Henri Kluge (Hans Henri Kluge).
Eiropas reģionā ir vislielākais alkohola patēriņš pasaulē – vidēji 8,8 litri tīra alkohola uz vienu pieaugušo gadā. Tabakas lietošana joprojām ir “nepieņemami augsta” – 25,3%, kā arī pieaug aptaukošanās, kas pašlaik skar ceturtdaļu pieaugušo.
Ziņojumā arī konstatēts, ka lai gan kopumā zīdaiņu mirstība reģionā ir zema, situācija valstīs ir ļoti atšķirīga, un katru gadu gandrīz 76 000 bērnu mirst pirms piektās dzimšanas dienas, parasti priekšlaicīgu dzemdību komplikāciju, dzemdību asfiksijas, iedzimtu sirds anomāliju, zemāko elpceļu infekciju, jaundzimušo sepses vai citu infekciju dēļ.
Turklāt regulārās vakcinācijas rādītāji stagnē, kas izraisa novēršamu slimību atdzimšanu. Piemēram, 2023.gadā saslimstība ar masalām 41 no PVO Eiropas reģiona valstīm, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājās 30 reizes, sasniedzot 58 000 gadījumu.
Arī bērnu un pusaudžu vidū arvien biežāk novērojama slikta garīgā veselība. Katrs piektais pusaudzis reģionā cīnās ar garīgās veselības problēmām, un pašnāvība ir galvenais nāves cēlonis 15 līdz 29 gadus vecu jauniešu vidū. Par būtisku problēmu ir kļuvis arī kibermobings, kas skar 15% pusaudžu.
Saskaņā ar ziņojumu par satraucošu tendenci uzskatāms arī neveselīgs dzīvesveids, jo gandrīz katrs trešais skolas vecuma bērns cieš no liekā svara, un katrs astotais – no aptaukošanās.
Un aptuveni 11% pusaudžu 2022.gadā lietoja kādu no tabakas izstrādājumiem, tostarp e-cigaretes.
Ziņojumā ir parādītas “veselības saiknes visā dzīves ciklā”, sacīja Kluge.
“Veselīgs bērns, visticamāk, kļūs par veselīgu pusaudzi, veselīgu pieaugušo un veselīgu senioru. Nav nekā svarīgāka, jo pirmo reizi Eiropas reģionā ir vairāk cilvēku, kas vecāki par 65 gadiem, nekā to, kas jaunāki par 15 gadiem.”
