Dzelzceļa projekts “Rail Baltica” ir tik dziļā bedrē, ka tas var fundamentāli ietekmēt esošo valsts budžetu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” vērtēja “Rail Baltica” Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS).
Viņš piekrita, ka “Rail Baltica” ir gadsimta un Latvijas vēsturē lielākais projekts, kam ir potenciāls izgāzties kā gadsimta lielākajai problēmai, ietekmējot ikvienu cilvēku Latvijā.
“Ugunsgrēks ir diezgan milzīgs, un tas ir jādzēš. Te nav politiskas cīņas, ir jāsaprot, kā uzlikt uz sliedēm vilcienu, kas no tām nogājis. Komisijai jāsaprot, kā vilciens tik fundamentāli nogājis no sliedēm, kāpēc nenostrādāja neviena no drošības lampiņām nevienā līmenī,” pauda opozīcijas deputāts.
Kulberga ieskatā projekts esot tik dziļā bedrē, ka tas var fundamentāli ietekmēt pilnīgi visu Latvijas budžetu, tostarp pašreizējo.
Apdraudējums saistīts nevis ar to, kur ņemt naudu atlikušajiem projekta posmiem, bet par to, ka var nesaņemt jau piešķirto naudu, nepildot līgumā noteikto.
Atbildība par projektu, ņemot tā apmērus, viņaprāt, jāgulstas tostarp uz augstākajām valsts amatpersonām. Kulberga ieskatā pieļautajā situācijā vainīgs ir nevis viens, bet vairāki cilvēki, bet komisija nav policija, tā tikai palīdzēs savākt informāciju izmeklēšanai.
Komisija uz pirmo sēdi sanāks 11.jūlijā.
Kā ziņots, koalīcija vēlas pārskatīt “Rail Baltica” staciju līgumu un sadārdzinājumu izmaksas pirms rēķinu apmaksas.
Kā pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), ir jāgūst pārliecība, ka ir izdarīts viss iespējamais, lai maksimāli sadārdzinājumu samazinātu. Valdība vēlas pārskatīt visus noslēgtos līgumus, lai turpmāk nebūtu sadārdzinājumu, bet esošos sadārdzinājumus varētu novērst, uzsvēra Siliņa.
Ministru prezidente sacīja, ka Satiksmes ministrija esot vērsusies prokuratūrā.
Jūnija sākumā TV3 raidījums “Nekā personīga” vēstīja, ka par abām starptautiskajām “Rail Baltica” stacijām – Rīgas lidostā un Rīgas Centrālajā stacijā – būvniekiem nav maksāts kopš februāra.
“Nekā personīga” atzīmēja, ka pirms vairākiem gadiem noslēgtie līgumi ar būvniekiem iekļauj cenu indeksāciju, taču netika paredzēts, ka inflācija būs 20-30%. “Pasūtītie darbi ir paveikti, rēķini izrakstīti un akceptēti gan no “Eiropas dzelzceļa līniju”, gan SM, bet inflācijas dēļ darbi izmaksājuši krietni dārgāk, un starpību nav no kā samaksāt,” vēsta raidījums, piebilstot, ka sadārdzinājums ir ignorēts ilgāku laiku un sasniedzis 39 miljonus eiro.
LETA jau ziņoja, ka “Rail Baltica” Rīgas Centrālā mezgla izbūvi veic pilnsabiedrība “BeReRix”, savukārt būvuzraudzību nodrošina “Egis-Deutsche Bahn”.
Savukārt pilnsabiedrība “B.S.L. Infra” ir projekta “Rail Baltica” dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras izbūves realizētājs Rīgas lidostā. Personu apvienību veido Austrijas uzņēmums “Swietelsky” un Latvijas būvniecības uzņēmumi – ceļu būves firma SIA “Binders” un AS “LNK Industries”.
Tāpat vēstīts, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli, Atbilstoši “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Latvijā “Rail Baltica” pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.