Koalīcija vēlas pārskatīt “Rail Baltica” staciju noslēgto līgumu un sadārdzinājumu izmaksas pirms rēķinu apmaksas.
Kā pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), ir jāgūst pārliecība, ka ir izdarīts viss iespējamais, lai maksimāli sadārdzinājumu samazinātu. Valdība vēlas pārskatīt visus noslēgtos līgumus, lai turpmāk nebūtu sadārdzinājumu, bet esošos sadārdzinājumus varētu novērst, uzsvēra Siliņa.
“Darbu pie šī turpināsim, bet bez šādas caurskatīšanas, pārskatīšanas arī izmaksu ziņā patlaban nevaram virzīties uz priekšu ar rēķinu samaksu,” pauda premjere, piebilstot, kad tas būs izdarīts, kā arī būs rasta iespēja piedzīt no potenciālajiem vainīgajiem kompensāciju, tad varētu virzīties uz priekšu.
Ministru prezidente sacīja, ka Satiksmes ministrija esot vērsusies prokuratūrā.
Tāpat, ja arī turpmāk potenciāli ir nosacījumi, kas ietver papildu izmaksas, Siliņa vēlas, lai tiktu arī izskatītas visas iespējas noslēgtos līgumus pārskatīt, lai būtu pēc iespējas mazāk no budžeta jāsedz kādi radušies sadārdzinājumi un tādas izmaksas.
Arī pēc Valsts kontroles ziņojuma, tagad esot ļoti grūti paskaidrot, kā “Rail Baltica” projekts ir tik ļoti sadārdzinājies, teica premjerministre.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) pauda, ka 39 miljonu virssaistības tika iepriekš uzņemtas bez skaidras pārliecības, ka tam ir pieejams finansējums.
“Man personīgi ir svarīgi, lai atrodam labu līdzsvaru starp atbildības identificēšanu šāda veidu risku pārvaldības kļūdu novēršanai un to neatkārtošanos, vienlaikus atrast veidu, kā ar šo kritiski svarīgo projektu varam virzīties uz priekšu,” teica ministrs.
Kā norādīja Briškens, svarīgi esot atrast veidu, kā saistības pildīt, vienlaikus tās izvērtējot, lai koalīcijas partneri gūtu pārliecību, ka tas ir leģitīms rēķins, kas jāapmaksā.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) pauda, ka primāri esot jāvērtē atbildīgo personu atbildība, uzņemoties šādas saistības. Satiksmes ministrijai un Finanšu ministrijai ir jāpanāk kopīga vienošanās par “Rail Baltica” projekta īstenošanas finansēšanu, uzskata ZZS politiķis.
“Mēs nevaram akli piekrist 39 miljonu rēķinam,” teica Krauze, uzsverot, ka tam ir jābūt pamatotam, atbilstoši līgumam, kā arī pamatotam, taču koalīcijai šāda pārliecība neesot.
Jūnija sākumā TV3 raidījums “Nekā personīga” vēstīja, ka par abām starptautiskajām “Rail Baltica” stacijām – Rīgas lidostā un Rīgas Centrālajā stacijā – būvniekiem nav maksāts kopš februāra.
“Nekā personīga” atzīmēja, ka pirms vairākiem gadiem noslēgtie līgumi ar būvniekiem iekļauj cenu indeksāciju, taču netika paredzēts, ka inflācija būs 20-30%. “Pasūtītie darbi ir paveikti, rēķini izrakstīti un akceptēti gan no “Eiropas dzelzceļa līniju”, gan SM, bet inflācijas dēļ darbi izmaksājuši krietni dārgāk, un starpību nav no kā samaksāt,” vēsta raidījums, piebilstot, ka sadārdzinājums ir ignorēts ilgāku laiku un sasniedzis 39 miljonus eiro.
Jau ziņots, ka “Rail Baltica” Rīgas Centrālā mezgla izbūvi veic pilnsabiedrība “BeReRix”, savukārt būvuzraudzību nodrošina “Egis-Deutsche Bahn”.
Savukārt pilnsabiedrība “B.S.L. Infra” ir projekta “Rail Baltica” dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras izbūves realizētājs Rīgas lidostā. Personu apvienību veido Austrijas uzņēmums “Swietelsky” un Latvijas būvniecības uzņēmumi – ceļu būves firma SIA “Binders” un AS “LNK Industries”.
Tāpat vēstīts, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli,
Atbilstoši “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Latvijā “Rail Baltica” pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1 435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.