Latvijas rūpniecībā ražotājcenu līmenis pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, pieauga vidēji par 1,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).
Pārvāldē vēsta, ka vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis pagājušajā gadā palielinājās par 2,3%, savukārt eksportētajai produkcijai samazinājās par 0,8%, tostarp eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis saruka par 0,7%, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 1%.
Lielākā ietekme uz 12 mēnešu vidējo ražotājcenu līmeni bija cenu pieaugumam atsevišķu pārtikas produktu ražošanā. Pazeminoša ietekme bija cenu samazinājumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā.
2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2022.gada decembri, vidējais ražotājcenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 11,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis saruka par 17,2%, bet eksportētajai produkcijai – par 4,8%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas saruka par 6,1%, kamēr eksportam uz ārpus eirozonas valstīm– par 3,7%.
Ražotājcenu līmeni 2023.gada decembrī salīdzinājumā ar 2022.gada decembri visvairāk ietekmēja cenu kritums elektroenerģijas tirdzniecībā un ražošanā,
siltumapgādē un gāzes apgādē, koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā.
CSP vēsta, ka 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, ražotājcenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,8%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis kritās par 1%, bet eksportētajai produkcijai – par 0,5%. Eksportam uz eirozonas valstīm ražotājcenu līmenis samazinājās par 0,4%, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,6%.
Pazeminoša ietekme uz kopējo ražotāju cenu līmeni mēneša laikā bija cenu samazinājumam elektroenerģijas tirdzniecībā un ražošanā, gāzes apgādē, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Paaugstinoša ietekme bija cenu pieaugumam siltumapgādē, kā arī atsevišķu pārtikas produktu ražošanā, vēsta CSP.
