Piektdien par jauno Rēzeknes mēru ievēlēts līdzšinējais šo pienākumu izpildītājs, domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Tutins (“Kopā Latvijai”/LPV), kuram pielaide darbam ar valsts noslēpumu piešķirta uz saīsinātu termiņu.
No mēra amata atstādinātais Aleksandrs Bartaševičs (“Kopā Latvijai”/LPV) skaidroja, ka par Tutina kandidatūru amatam ir vienojusies frakcija. Viņš domes sēdes sākumā arī veltīja kritiku viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram (JV) un ministrijai, kas situāciju ap Rēzekni komentējot tikai ar mediju starpniecību.
Savukārt opozīcija mēra amatam virzīja Ināru Groci (LZP/LRA/JKP), kurai koalīcijas pārstāvji uzdeva vairākus jautājumus, tostarp, lūdzot nosaukt, cik rēzekniešu atbalstu viņa ir guvusi 2025. gada pašvaldības vēlēšanās.
Ar koalīcijas balsīm Tutins ievēlēts mēra amatā. Šodien ir pēdējā diena, kad Rēzeknes domei bija jāievēlē jaunais vadītājs.
Atbildot uz deputātu jautājumiem, Tutins domes sēdē atzina, ka viņam pielaide darbam ar valsts noslēpumu piešķirta uz saīsinātu termiņu – diviem gadiem. Viņš prognozēja, ka pēc diviem gadiem šis termiņš tiks pagarināts.
Tāpat politiķis atklāja, ka saglabās padomnieku amatus un šajā jomā neplāno būtiskas izmaiņas.
Pēc ievēlēšanas amatā jaunais mērs sacīja, ka pašvaldība turpinās darbu ekonomiskajā jomā, attīstot industriālo parku un radot jaunas darba vietas. Tāpat esot jādomā par sociālo jomu, īpaši atbalstu vecākiem iedzīvotājiem.
Vēl viena no jomām, kas būs jaunā mēra prioritāte, ir demogrāfija un ar to saistītais izglītības iestāžu tīkls. Tutins neslēpa, ka bērnu skaits bērnudārzos un skolās samazinās un šogad rindas uz pirmsskolas izglītības iestādēm pilsētā praktiski nav bijis.
Jau ziņots, ka martā jautājums par jauna mēra izvēli jau iekļauts sēdes darba kārtībā, taču vēlāk no tās izņemts. Sēdes sākumā Tutins aicināja šo jautājumu izņemt no darba kārtības, lai nerastos “juridiski kāzusi”.
Pašvaldības Centrālās administrācijas vadītāja Margarita Voiciša skaidroja, ka vietvara ir konsultējusies ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kas esot norādījusi, ka jauna mēra ievelēšana nav nepieciešama, jo līdzšinējais pilsētas mērs Bartaševičs ir atstādināts, bet ne atlaists, kā arī viņš pārsūdzējis savu atstādināšanu tiesā.
Tāpat tas neesot nepieciešams, jo mēra pienākumu izpilde nodota Tutinam.
Voiciša un Tutins sēdē pauda, ka jauna mēra ievēlēšana nozīmētu, ka domei ir divi priekšsēdētāji.
Vienlaikus VARAM aģentūrai LETA komentēja, ka nosacījums Rēzeknes domei līdz 10. aprīlim ievēlēt mēru joprojām ir spēkā.
Iepriekš viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Čudars atstādināja no amata Rēzeknes mēru Bartaševiču, jo viņam nav izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.
Ministrs rīkojumā paskaidrojis, ka atstādināšana nav uzskatāma par sodu vai galīgu lēmumu par amata zaudēšanu. Gadījumā, ja lēmums par pielaides atteikumu tā pārsūdzēšanas rezultātā tiks atzīts par neatbilstošu, Bartaševičs, to saņemot, varēs atsākt amata pienākumu pildīšanu. Savukārt, ja speciālā atļauja netiks piešķirta, viņam būs pienākums atstāt amatu, jo viņš vairs neatbildīs likumā noteiktajām prasībām amata pienākumu turpmākai pildīšanai.
Ministra rīkojumā iekļauts arī Rēzeknes mēra paskaidrojums. Tajā Bartaševičs pauž viedokli, ka viņš kā domes priekšsēdētājs nav pārkāpis ārējos normatīvos aktus. Tāpat Bartaševičs apliecinājis, ka Valsts drošības dienesta lēmumu atteikt pielaidi apstrīdēs ģenerālprokuroram, kā arī nepieciešamības gadījumā ģenerālprokurora lēmumu pārsūdzēs Administratīvajā apgabaltiesā.
Bartaševičs savā paskaidrojumā norāda, ka, pieņemot lēmumu par atstādināšanu, ministram ir jāpierāda domes priekšsēdētāja atstādināšanas samērīgums.
Politiķis apgalvo, ka ne “Pašvaldību likuma”, ne arī citu likumu normas neparedzot, ka domes priekšsēdētājs nevarētu pildīt amata pienākumus gadījumā, ja viņš nav saņēmis speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu.