Rēzeknes pilsētas domes oficiāli slimojošie deputāti uz tās sēdēm nenāk, bet piedalās publiskos pasākumos, vēsta pašvaldības opozīcija. Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka atstādinātā domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča (Kopā Latvijai) interesēs ir pēc iespējas drīzākas domes ārkārtas vēlēšanas.
Opozīcijas deputāte Ināra Groce (NA/LZP/JV/LRA/LP) apgalvo, ka pozīcijas deputāts Aleksejs Grehovs (Kopā Latvijai) piedalījies sporta pasākumā, bet Aleksandrs Bartaševičs sestdien, 18.novembrī, bijis uz valsts svētku svinīgo pasākumu baznīcā.
“Cilvēki ir atsūtījuši fotogrāfijas, kas to apliecina. Man šķiet, ka pašlaik slimības lapu var izsniegt uz minimums septiņām dienām, un to nevar ātrāk noslēgt,” sacīja Rēzeknes domes deputāte, paužot viedokli, ka ir ļoti nekorekti no pozīcijas puses atnākt uz pasākumu, ja dienu iepriekš paziņots, ka ir darba nespējas lapa.
Arī opozīcijas deputāts Juris Guntis Vjakse (NA/LZP/JV/LRA/LP) sacīja, ka saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju deputāti, kas oficiāli slimo, faktiski ārpus domes sēdēm ir diezgan aktīvi. Viņaprāt, būtu nepieciešama kādu kontrolējošo institūciju iejaukšanās, lai noskaidrotu, vai darba nespējas lapas izsniegtas pamatoti. Skaidrs esot pozīcijas deputātu mērķis panākt pēc iespējas ātrākas ārkārtas vēlēšanas.
Runājot par Kopā Latvijai izredzēm iespējamās ārkārtas vēlēšanās, Vjakse pauda, ka Daugavpilī un Rēzeknē ir
polarizēta sabiedrība, kas balso pēc valodas kritērija.
“Vienubrīd cilvēki notic, ka pašvaldība ir upura lomā” un notiekot politiska izrēķināšanās, taču daļa cilvēku noteikti vairs nebalsošot par Bartaševiču un viņa partiju.
Kā jau vēstīts, 16.novembrī domes sēdē tika paziņots, ka četri pozīcijas partijas Kopā Latvijai deputāti – Igors Sergejevs, Vladimirs Bogdanovs, kā arī Bartaševičs un Grehovs – informējuši, ka viņiem ir darba nespējas lapas, un tāpēc domes sēdē nepiedalījās.
Kā sacīja Groce, partijas Kopā Latvijai deputāti jau sākotnēji vēlējās panākt, lai tiktu atlaista visa Rēzeknes dome, par ko partija 10.novembrī paziņoja arī oficiāli. Tagad “viņi saprot, ka šis plāns varētu neizdoties”, un tālāk, iespējams, viņiem jau vairs neesot skaidrs, ko darīt. Kā esot vērojams,
Bartaševičam pēc 14 gadiem domes vadībā esot diezgan grūti pārkārtoties,
kļūstot par vienkāršu ierindas deputātu.
Cilvēki, kas tik ilgi bijuši pie varas, ir pilsētā pierasti, un noteikti daļai vēlētāju arī šis noskaņojums nav mainījies un “noteikti kaut kādu daļu balsu” pašreizējā pozīcijas partija noteikti dabūs, domā deputāte.
Groces ieskatā, Bartaševiča partijai būšot daudz konkurentu šai vēlētāju lauciņā: viņa agrākā partija Saskaņa, arī Latvija pirmajā vietā, noteikti startēšot Stabilitāte. Līdz ar to nākamā dome varētu būt sadrumstalotāka. Ņemot vērā minēto, domes vadītājam būs nepieciešamas diezgan lielas diplomātiskās prasmes, vienošanās un sadarbošanās prasmes, paredz Groce.
Kā jau ir ziņots, kvoruma trūkuma dēļ nenotika Rēzeknes domes sēdes 2., 10. un 16.novembrī. Atbilstoši Pašvaldību likumam domes sēde notiek, ja tajā piedalās vairāk nekā puse domes deputātu (kvorums). Sēdes vadītājs pārliecinās par kvorumu pirms katra balsojuma. Ja nav kvoruma, sēdes vadītājs sēdi slēdz vai pārtrauc.
Ja uz atkārtotu domes sēdi deputāti nav ieradušies pietiekamā skaitā, sēdes vadītājs informē par to vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru triju darbdienu laikā pēc dienas, kurā vajadzēja notikt atkārtotai domes sēdei. Tāpat Saeima ar likumu var atlaist domi, ja tā nav spējīga pieņemt lēmumus saistībā ar to, ka trijās domes kārtējās sēdēs pēc kārtas nepiedalās noteiktais skaits deputātu (kvorums).
Pēc nenotikušās sēdes 10.novembrī Rēzeknes domes valdošās politiskās partijas Kopā Latvijai valde izplatīja paziņojumu, kurā pauda vēlmi paātrināt domes atlaišanas procesu un startēt jaunās vēlēšanās nākamgad. Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) pēc Rēzeknes pašvaldības apmeklējuma 10.novembrī aicināja Rēzeknes domes deputātus atsākt darbu vai nolikt deputātu mandātus.
***
Kopā Latvijai augstu vērtē savas iespējas iegūt lielu balsu daudzumu iespējamās Rēzeknes pilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, domā politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis. Viņa ieskatā, šīs partijas interesēs ir, lai iespējamās ārkārtas vēlēšanas notiktu pēc iespējas ātrāk,
kamēr līdz vēlētājiem vēl nav aizgājusi patiesā informācija,
kādēļ Bartaševičs atstādināts. Tā kā Kopā Latvijai biedri ir uz vietas, Rēzeknē, tad šī partija labi jūt konjunktūru, domā Rajevskis.
Eksperta ieskatā, Bartaševičam Rēzeknē pašlaik neesot pietiekami spēcīgu konkurentu. Viņu interesēs nav, lai kāds saprastu, ka pašvaldības vadītāju atstādināja “nevis politisku iemeslu dēļ, bet tādēļ, ka viņš Rēzekni ir iedzinis bankrotā”. Līdz ar to laiks strādājot pret Bartaseviču. Partijā cerot, ka, vēlēšanām notiekot pietiekami drīz, viņi varētu iegūt pietiekami daudz vietu domē, lai atkal varētu kontrolēt domes darbu.
Kā jau rakstīts iepriekš, ja Saeima pieņems likumu par Rēzeknes domes atlaišanu, jaunas domes vēlēšanas varētu notikt vienlaikus ar Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sabiedrisko attiecību nodaļā.
Saskaņā ar patlaban spēkā esošo Pašvaldību likumu, domi ar likumu var atlaist tikai Saeima, ja dome atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, saistošus starptautiskos tiesību aktus, likumus vai Ministru kabineta noteikumus, nepilda tiesas spriedumus vai nenodrošina pašvaldības administrācijas darbības tiesiskumu, vai pieļauj savā vai pašvaldības administrācijas darbībā būtiskus minēto normatīvo aktu pārkāpumus.
Lasiet arī: KNAB un VID vērtēs publikāciju par Elksniņa grezno dzīvesveidu