Vienpadsmit Rietumvalstis – ASV, Apvienotā Karaliste, Vācija, Čehija, Polija, Austrālija, Kanāda, Dānija, Igaunija, Francija, Kanāda, Francija un Nīderlande – ir apsūdzējušas bēdīgi slaveno Krievijas militārās izlūkošanas grupu par vēršanos pret aizsardzības, transporta un tehnoloģiju uzņēmumiem, kas iesaistīti palīdzības sniegšanā Ukrainai, trešdien, 21.maijā, ziņo “Politico” un “The Guardian“.
Rietumvalstis trešdien nāca klajā ar kopīgu paziņojumu par Krievijas valsts sponsorēto kampaņu, kuras mērķis bija organizācijas, kas iesaistītas “ārvalstu palīdzības koordinēšanā, transportēšanā un piegādē Ukrainai”.
Valstis paziņoja, ka Krievijas militārā izlūkdienesta vienība 26165 (GRU), kas kiberdrošības pasaulē pazīstama kā “Fancy Bear”, kampaņu īstenoja vairāk nekā divus gadus, izmantojot dažādas taktikas, tostarp mērķtiecīgus krāpnieciskus e-pastus un nozagtas paroles.
Viņi norādīja, ka kampaņā iesaistītie Krievijas hakeri ir uzbrukuši valsts organizācijām un privātiem uzņēmumiem aizsardzības, transporta, jūrniecības, gaisa satiksmes pārvaldības un IT nozarēs.
Trešdienas paziņojumā teikts, ka mērķis bija šo nozaru organizācijas, kas atrodas Bulgārijā, Čehijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Itālijā, Moldovā, Nīderlandē, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Ukrainā, ASV un Vācijā.
Rietumvalstis nepārprotami saistīja kiberuzbrukumus ar Krievijas karu Ukrainā, norādot, ka uzbrukumi pastiprinājās pēc 2022.gada februāra.
Vairāki Krievijas hakeru grupējumi šajā laikā palielinājuši savu aktivitāti, bet vienība 26165 koncentrējās uz spiegošanu.
Tā kā Krievijas spēkiem “neizdevās sasniegt savus militāros mērķus un Rietumvalstis sniedza palīdzību Ukrainas teritoriālās aizsardzības atbalstam, vienība 26165 paplašināja savu vēršanos pret loģistikas struktūrām un tehnoloģiju uzņēmumiem, kas iesaistīti palīdzības piegādē,” viņi norādīja.
Vienība 26165 izmantoja arī privātās un pilsētu satiksmes kameras pie robežām, militārajos objektos un dzelzceļa stacijās, lai novērotu Ukrainā ievestos materiālus un vismaz vienu organizāciju, kas nodarbojas ar dzelzceļa rūpniecības kontroles sistēmām, trešdien paziņoja Rietumvalstis.
Aptuveni 10 000 kameru esot bijušas uzlauztas pie “militārajiem objektiem un dzelzceļa stacijām, lai sekotu materiālu kustībai uz Ukrainu”, no kurām 80% bijušas Ukrainā un 10% – Rumānijā.
Tiek apgalvots, ka 4% no izmantotajām kamerām bija Polijā, 2,8% – Ungārijā un 1,7% – Slovākijā. Pārējo izmantoto kameru atrašanās vietas netika norādītas. Tiek apgalvots, ka uzlaušana nodrošinājusi piekļuvi kameru attēlu “momentuzņēmumam”.
Tikuši veikti arī citi mēģinājumi, kuru mērķis bija vākt sensitīvu informāciju par pārvadājumiem, piemēram, vilcienu kustības grafiki un pārvadājumu saraksti, kā apgalvots. “Vismaz vienā gadījumā dalībnieki mēģināja izmantot balss pikšķerēšanu, lai iegūtu piekļuvi priviliģētiem kontiem, uzdodoties par IT darbiniekiem,” teikts valstu ziņojumā.
Vienībai 26165 ES jau iepriekš piemēroja sankcijas par Vācijas Bundestāga uzlaušanu 2015.gadā. Tā ir saistīta arī ar ASV Demokrātu nacionālās komitejas uzlaušanu 2016.gadā un toreizējā kanclera Olafa Šolca (Olaf Scholz) Sociāldemokrātu partijas e-pasta kontu uzlaušanu 2022. un 2023.gadā.
Pavisam nesen Francija apsūdzēja to kiberuzbrukumu organizēšanā pret prezidenta Emanuela Makrona (Emmanuel Macron) 2017.gada vēlēšanu kampaņu.
Lasiet arī: Madridē nošauts Ukrainas bijušā prezidenta Janukoviča kādreizējais palīgs
