Rīga un tai apkārtējās pašvaldības aicina ar nodokļu reformu nesamazināt to ieņēmumus

Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas metropole” aicina valdību ar plānoto nodokļu reformu nesamazināt to ieņēmumus, attiecīgi iesaistot pašvaldības sarunās par izmaiņām, ziņo organizācijas komunikācijas speciāliste Inese Ozoliņa.

“Līdz šim valdība īstenojusi politiku, kad nostāda pašvaldības fakta priekšā ar lēmumiem, kuru kompensēšanai jāmeklē līdzekļi no pašvaldību budžetiem. Apvienības skatījumā, pēdējos gados izveidojusies situācija – ja valstij trūkst naudas kādu solījumu pildīšanā, tad nauda bieži vien tiekot meklēta uz pašvaldību rēķina, bet “ikviens lēmums un papildu slogs var radīt negatīvu ietekmi uz pašvaldību spējām pildīt savas funkcijas”,” skaidro organizācijā.

Rīgu un Pierīgas pašvaldības uztrauc iespējamā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) maksājumu samazināšana un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes palielināšana.

“Šobrīd ir izskanējušas dažādas versijas par nodokļu izmaiņām, tostarp arī par darbaspēku nodokļu samazināšanu, kas savukārt nozīmētu pašvaldību ieņēmumu samazinājumu, jo to galvenais ienākumu avots ir IIN. Arī līdz šim dažādu lēmumu pieņemšana ir notikusi, neuztverot pašvaldības kā vienlīdzīgus partnerus lēmumu pieņemšanā. Piemēram, minimālās algas palielināšana un jauna finanšu sloga radīšana uz pašvaldību budžetiem,” pārmet “Rīgas metropoles” izpilddirektore Anita Līce.

Izskanējušas arī diskusijas saistībā ar PVN likmi, kas ietekmētu arī pašvaldības, jo liela daļa pašvaldību izdevumi tiek aplikti ar PVN. Arī atsevišķos Eiropas Savienības līdzfinansētos projektos noteikts, ka PVN netiek apmaksāts no fondu līdzekļiem, bet gan no pašvaldības.

“Rīgas metropole” atzīmē, ka tā izprot nepieciešamību pārskatīt nodokļu sistēmu, ņemot vērā nepieciešamību rast papildu finansējumu aizsardzības jomai. Taču vienlaikus tā vēlas “būt sabiedrotā reformā, lai pieņemtu pēc iespējas taisnīgākus, saprotamākus un izsvērtus lēmumus visām pusēm, kā arī savlaicīgāk varētu prognozēt to ietekmi uz pašvaldību budžetiem”. 

“No valsts puses “vairs nedrīkst eksperimentēt ar pašvaldību budžetu elastību un izdzīvošanas spējām”. Organizācija pārmet, ka valdības politikas rezultātā pašvaldības pēdējos gados saskaras ar strauju izmaksu kāpumu un jaunu funkciju deleģējumu, kas pārliktas no valsts uz pašvaldībām vai no jauna izveidotas. Savukārt ienākumu daļa, neskatoties uz vidējā atalgojuma pieaugumu valstī, nesedzot šo izmaksu kāpumu,” komentē organizācijā.

Kā pēdējos gados pašvaldībām uzliktas jaunas izmaksas no organizācijas puses tiek minēts jaunais pedagogu atalgojuma modelis un skolu tīkla sakārtošana, izglītības iestāžu ēdināšanas pakalpojuma bērniem līdzmaksājuma daļas pieaugums, deinstitucionalizācijas projekta sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu izmaksu pārņemšana, skolēnu transports līdz ar skolu tīkla optimizāciju, Valsts kases aizdevumu procentlikmju būtisks, pat vairākkārtējs pieaugums, minimālās algas palielinājums, ar pašvaldību policijas funkciju nodrošināšanu saistītās izmaksas, būtisks elektroenerģijas un siltumenerģijas izmaksu kāpums, pieaugošās būvniecības izmaksas, sabiedrības līdzdalības projekti, dažādu pabalstu indeksācija atbilstoši esošajai situācijai u.c. lietas.

Tāpat pašvaldības atgādina, ka 2021.gadā valdība pieņēma IIN ieņēmumu sadalījuma maiņu – no agrākā “80% un 20%” uz “75% pašvaldībām un 25% valstij”, kas samazināja to ieņēmumus. Pēc Finanšu ministrijas tā laika aprēķiniem tie ir papildu vismaz 90 miljoni eiro gadā par labu valstij.

Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas metropole” apvieno Rīgu un teritoriju ap to. Tās kodolu veido Rīga un astoņi Pierīgas novadi un to pilsētas.

Lasiet arī: Apsūdz bijušo Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta pienākumu izpildītāju Vaivodu 

Seko mums arī FacebookDraugiem un X!
 
Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas