Joprojām nav precīzu datu, cik cilvēkiem Rīgā pietiktu droša patvēruma vietu katastrofas vai militāra apdraudējuma gadījumā, intervijā Latvijas Radio atzina Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons.
Pēc viņa teiktā, teorētiski aprēķini rāda, ka Rīgas patvertnēs pietiktu vietas nedaudz vairāk par 40 000 cilvēku, taču šie dati pagaidām vēl ir nepilnīgi, jo tie ir iegūti, vadoties tikai no droša patvēruma vietu platības. Praksē gan vēl ir jāinspicē konkrēti objekti, lai saprastu praktiski izmantojamo lietderīgo vietu, atskaitot jebkādas katlumājas, elektrotīklu ievadus un citas cilvēku īslaicīgai izmitināšanai nepiemērotas telpas.
Pēc Reinsona stāstītā, galvaspilsētā atbilstošas un daļēji atbilstošas ir patvēruma vietas 134 pašvaldības īpašumos un 104 valsts iestāžu objektos. Pašvaldība koncentrējoties uz savos objektos esošo patvēruma vietu sakārtošanu.
Kā stāstīja pašvaldības civilās aizsardzības pārstāvis, piemēram, šodien marķēt paredzētajās sociālās aprūpes mājās patveršanās vietu ir trīsreiz vairāk nekā tajās esošo iedzīvotāju, taču bērnudārzā ietilpība ir nedaudz mazāka par audzēkņu skaitu, ja visi bērni būtu ieradušies.
Ņemot vērā nepilnīgos pašvaldībai pieejamos datus, Reinsons nevarēja atbildēt uz jautājumu, cik patvēruma vietu Rīgā pietrūkst, lai varētu apgalvot, ka krīzes situācijā visiem būs, kur patverties,
tomēr viņš atzīmēja, ka ir jātiecas uz to, lai patvertnēs izmitināmo cilvēku skaits būtu vismaz 100% no iedzīvotājiem, jo ārkārtas situācijā cilvēku skaits var mainīties.
“Ja gadījumā valsts apdraudējums būtu, pie mums noteikti no citām pilsētām ierastos cilvēki. Ja kaut kāda atplūšana notiktu no Rīgas, tik un tā kāds pieplūstu klāt. Tāpēc ir jāņem vērā Somijas pieredze, kur vismaz Helsinkos patvertņu ietilpība ir 113%,” sacīja Reinsons.
Kā ziņots, šodien Rīgas pašvaldība sāks marķēt pirmās droša patvēruma vietas, kas ir piemērotas iedzīvotāju pasargāšanai katastrofu un militāra apdraudējuma gadījumā, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.
Patvēruma vietu marķēšana plkst.10 sāksies Dreiliņu apkaimē esošajā bērnudārzā, Dzilnas ielā 20, kā arī blakus esošajās dzīvojamajās ēkās, kurām ir piemērotas pagrabtelpas.
Sadarbībā ar valsts iestādēm Rīgā turpinās darbs pie iespējamo patvēruma vietu pārbaudes. Pašlaik pašvaldība gatava sākt patvēruma vietu iezīmēšanu pilsētvidē, lai ikviens sev tuvākā apkārtnē varētu apzināt, kur viņam pieejama vieta patvērumam katastrofu un militāra apdraudējuma gadījumā.
Zīmes uzstādīs pie tām ēkām, kuru pagrabi un pagrabstāvi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apsekošanas rezultātā ir novērtēti kā pilnībā vai daļēji atbilstoši patvertņu vajadzībām un būs publiski pieejami apdraudējuma laikā.
Šīs vietas nebūs publiski pieejamas ikdienā, ja vien to neparedz ēkas un konkrēto telpu uzdevumi, piemēram, izglītības iestādes pagrabstāvs ikdienā būs pieejams tikai izglītības iestādes darbiniekiem un skolēniem, bet nevis apmeklētājiem no malas.
Patvertnes vai vietas, kur meklēt drošu patvērumu apdraudējuma gadījumā, paredzētas, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām, siltumstarojuma vai radioaktīvā piesārņojuma.
Tās var tikt izveidotas un ierīkotas dažādu būvju pagrabstāvos vai pazemes stāvos, piemēram, dzīvojamo māju pagrabos, pazemes autostāvvietās un citviet.
Droša patvēruma vietām jāatrodas netālu no iedzīvotāju uzturēšanās vietām, lai nodrošinātu cilvēku nokļūšanu patveršanās vietā iespējami drīzā laikā no ziņu par apdraudējumu saņemšanas.
Marķēšanas laikā notiks preses konference, kurā piedalīsies Rīgas domes vadība, pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Reinsons, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Mārtiņš Baltmanis un VUGD priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts.
Nokļūšanai uz pasākuma vietu mediju pārstāvjus līdz plkst.9.20 pie Rātsnama gaidīs mikroautobuss.
Kā ziņots, Rīgas dome 27.martā vienbalsīgi pieņēma jauno galvaspilsētas civilās aizsardzības plānu, kurā izstrādāti algoritmi un sniegti konkrēti padomi, kā rīkoties iedzīvotājiem dažādās krīzes situācijās, tostarp militāra apdraudējuma gadījumā.
Lasiet arī: BNN pēta | Lietuva gatavojas uzlabot savu trauksmes izziņošanas sistēmu