Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) politisko domstarpību karstumā nodēvējis Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) par ākstiem, kas izpļekarējuši valsti.
“ZZS ir āksti. Viņi ir izpļekarējuši valsti, un tā vietā, lai iesaistītos ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, ar šantāžu mēģina gāzt valdību,” sociālajos tīklos raksta Kleinbergs, kurš kopā ar partijas biedru, satiksmes ministru Ati Švinku atrodas Baltijas jūras biznesa forumā Vācijā.
Pēc “Progresīvo” politiķa vārdiem, viņš kopā ar satiksmes ministru Vācijā tiekas ar uzņēmējiem, investoriem un Baltijas jūras reģiona biznesa samitā pildot ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) pienākumus.
Atbildot uz šo ierakstu, Valainis uzdeva jautājumu Kleinbergam, vai viņš komandējumos alkoholu lieto par valsts naudu vai par savējo un atvainojās uzņēmējiem, kuru attēlu no Vācijas pasākuma Rīgas mērs bija publicējies pie sava ieraksta tviterī.
Evikas Siliņas (JV) valdībā pārstāvēto partiju domstarpības ir samilzušas tik tālu, ka Siliņa pieļauj valdības krišanu, kam oficiāli pamatā būtu “Jaunajās vienotības”, “Progresīvo” un Zaļo un zemnieku savienības nespēja vienoties par atbalstu aviokompānijai “airBaltic”.
Siliņa ir paziņojusi, ka esot gatava koalīcijas izjukšanai, lai nodrošinātu ZZS atbalstu Saeimā īstermiņa aizdevuma piešķiršanai lidsabiedrībai “airBaltic”. Viņa norādīja, ka ZZS otrdien piedāvāja atbalstu Saeimas balsojumā īstermiņa aizdevumam “airBaltic”, ja satiksmes ministrs Atis Švinka (P) atkāpjas.
“Ja cena par atbalsta nodrošināšanu “airBaltic” ir koalīcijas izjukšana – esmu tam gatava,” pauda Siliņa un uzsvēra, ka atbalsts lidsabiedrībai viņai esot svarīgāks par valdības koalīcijas noturēšanu.
ZZS Saeimas frakcijas deputāti turpina uzstāj uz “trīs punktu piedāvājumu”, tostarp satiksmes ministra Švinkas demisiju, lai ZZS parlamentārieši atbalstītu īstermiņa aizdevuma piešķiršanu nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” 30 miljonu eiro apmērā.
Iepriekš ZZS “Progresīvajiem” bija izteikusi “piedāvājumu” apmaiņā pret aizdevuma piešķiršanas atbalstīšanu, taču “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs aģentūrai LETA norādīja, ka viņi šo “piedāvājumu”, kas līdz trešdienas pusdienlaikam netika publiski atklāts, neizskatot.
Kā žurnālistiem pēc ZZS Saeimas frakcijas sēdes paskaidroja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, ZZS piedāvā “trīs punktu piedāvājumu”,
proti, kas paredz, ka atbalsts aizdevuma piešķiršanai tiks nodrošināts, ja tiek iespējami skaidri piedāvāts plāns, ka “airBaltic” sasniegs rentabla uzņēmuma statusu, ja līdz Saeimas balsojumam par aizdevumu Švinka atkāpjas no satiksmes ministra amata, uzņemoties politisko atbildību par situācijas nekontrolēšanu, un ja Siliņa uzņemas politisko atbildību par plāna aiviokompānijas rentabilitātes nodrošināšanai izpildi.
Rokpelnis žurnālistiem uzsvēra, ka bez šī ZZS piedāvājuma akceptēšanas no koalīcijas partneriem politiskais spēks neredz iespēju atbalstīt aizdevuma piešķiršanu.
Valdības pieņemto lēmumu par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ZZS dēļ vēl nav atbalstījusi.
“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.
Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Pēc “airBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) “Lufthansa” līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka “Lufthansa” pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no “airBaltic” kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā “Lufthansa”, veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā “airBaltic” pirms potenciālā IPO.
Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, “airBaltic” gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts “airBaltic” gada pārskatā.
Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.
Satiksmes ministrs Švinka norādījis, ka IPO nav vienīgais veids, kā piesaistīt kapitālu, un aviokompānijas vadībai ir dots maksimāli plašs mandāts meklēt iespējas to piesaistīt ar dažādiem finanšu instrumentiem. Tādējādi 2026. gada uzdevums aviokompānijai esot ne tikai izmaksu samazināšana, bet arī kapitāla piesaiste.
Lasiet arī:
“Varbūt visiem vajadzētu samest 30 miljonus,” – Sipenieci sarūgtina “airBaltic” attieksme
VIDEO | “Slima!” – sievas pievilcīgums nedod tiesības nolādēt, uzskata Kambala
VIDEO | “No tās pašas šķirbas esi izlīdis ārā!” – Margarita Kolosova kritizē politiķus
Četras zodiaka zīmes, kam aprīlis kļūs par veiksmīgāko mēnesi šogad
Siliņas un vēl divu personu uzturēšanās lidostas VIP zālē izmaksājusi 4184 eiro