Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Izglītības likumā, kas paredz būtiski ierobežot tālmācības pieejamību pamatizglītības pirmajā posmā – 1. līdz 6. klases skolēniem, ziņo prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.
Prezidents norāda, ka, iepazīstoties ar likuma tekstu, tā sagatavošanas materiāliem un iesniegumu par likuma otrreizējo caurlūkošanu izskatīšanai veltītajā sanāksmē paustajiem viedokļiem, ir atzinīgi vērtējama likumdevēja izšķiršanās spert mērķtiecīgus soļus izglītības kvalitātes uzlabošanai. Tāpat pozitīvi vērtējama Izglītības likumā lietoto terminu precizēšana izglītības ieguves formu apzīmēšanai, mācību procesā iesaistīto pušu, arī vecāku, atbildības un sadarbības principu precizēšana, kā arī Ministru kabinetam (MK) dotais uzdevums noteikt skaidrākas un vienotas izglītības kvalitātes prasības tālmācībai.
Tāpat atbalstāma likumdevēja iecere veicināt tādu izglītības ieguves formas izvēli, kas konkrētajā vecumposmā un situācijā vislabāk atbilst bērna interesēm, rakstīts Valsts prezidenta vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS).
Pezidents vēstulē vienlaikus vērš uzmanību, ka tik būtiskas izmaiņas izglītības tiesiskajā regulējumā, kas tieši skar gan izglītojamos un viņu vecākus, gan pašvaldības un izglītības iestādes, ir ieviešamas ar īpašu rūpību, nodrošinot pietiekamu tiesisko skaidrību, paredzamību un saprātīgu laiku to īstenošanai, kas visām iesaistītajām pusēm ļauj pienācīgi sagatavoties.
Prezidenta vēstulē pausts – patlaban likums paredz, ka jaunais regulējums par vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguvi tālmācībā attiecībā uz bērniem, kuri plāno sākt mācības 1. klasē, ir piemērojams jau no šā gada 1. septembra. Tas, kā norāda prezidents, nozīmē, ka MK un pašvaldību rīcībā ir ļoti īss laiks, lai sagatavotos izmaiņu ieviešanai. Savukārt ģimenes, kurām jāpieņem lēmumi par bērnu skolas gaitu sākšanu, saskaras ar neziņu par to, kāda būs kārtība un kritēriji tālmācības un izglītības ģimenē pieejamībai.
Tāpat jāņem vērā, ka vienlaikus ar likumā paredzēto izmaiņu ieviešanu tiek īstenota izglītības finansēšanas modeļa maiņa, kas varētu radīt grūtības gan vecākiem, gan izglītības iestādēm laikus un informēti izprast jaunā regulējuma iespējamās sekas un pienācīgi tam sagatavoties, pausts Valsts prezidenta vēstulē.
Valsts prezidenta ieskatā, ņemot vērā to, ka būtiski jaunā regulējuma elementi, tostarp pašvaldību izvērtējuma kārtība un kritēriji, vēl tiks noteikti MK noteikumos, rodas bažas, vai līdz šā gada 1. septembrim plānotās izmaiņas ir iespējams ieviest pilnā apjomā un pienācīgā kvalitātē.
Kā norāda prezidents, nebūtu pieļaujams, ka regulējuma, kas vērsts uz izglītības kvalitātes stiprināšanu,
nepietiekami sagatavota ieviešana apgrūtinātu bērna labāko interešu efektīvu nodrošināšanu. Tādēļ likumdevējam būtu jāapsver iespēja likumā paredzēto izmaiņu piemērošanu uzsākt nevis 2026. gada 1. septembrī, bet vēlāk.
Vienlaikus, prezidenta ieskatā, nebūtu lietderīgi pārskatīt likumā noteikto termiņu MK noteikumu izdošanai par kārtību un kritērijiem, kādā pašvaldības izvērtē, vai tālmācība vai izglītība ģimenē atbilst bērna labākajām interesēm, kas šobrīd paredzēts līdz 2026. gada 15. maijam. Šo noteikumu savlaicīga izstrāde ir būtisks priekšnoteikums izmaiņu sekmīgai ieviešanai, jo laikus pieņemti MK noteikumi nodrošina tiesisko skaidrību un paredzamību ģimenēm, pašvaldībām un izglītības iestādēm un ļauj sagatavoties jaunās kārtības praktiskai piemērošanai, uzskata Rinkēvičs.
Vēstulē atzīmēts, ka likumdevējs ir izšķīries jautājumu par iespēju īstenot izglītību ģimenē regulēt Izglītības likumā. Proti, likumā ir noteikts, ka vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu var īstenot ģimenē tiem izglītojamiem, kuri ir saņēmuši pašvaldības izvērtējumu, ka vienu mācību gadu, pastāvot īpašiem apstākļiem – sociāliem, veselības, izglītības pieejamības vai citiem būtiskiem apstākļiem -, izglītības programmas apguve ģimenē atbilst bērna labākajām interesēm.
Vienlaikus ar likumu tiek noteikts, ka lēmumu par šīs izglītības ieguves formas pieļaujamību pieņems pašvaldība, nevis izglītības iestādes vadītājs, kā līdz šim. Ievērojot minēto, gatavojoties likumā paredzēto izmaiņu ieviešanai, ir nepieciešams pārliecināties, ka, pastāvot tiem pašiem objektīvi pamatotajiem apstākļiem, lēmuma pieņēmēja maiņa attiecībā uz iespējām īstenot izglītību ģimenē pati par sevi būtiski neietekmē šī izvērtējuma rezultātu, pauž prezidents.
Savukārt, ievērojot to, ka likumā iekļautā jaunā Izglītības likuma 8. panta 2.2 daļa un pašvaldības izvērtējums ir attiecināms gan uz izglītības programmas apguvi tālmācībā, gan ģimenē, taču pārejas periods likuma 9. pantā tiek piedāvāts tikai attiecībā uz vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguvi tālmācībā, nepieciešams pārliecināties, ka līdzvērtīgs pārejas periods nav nepieciešams arī attiecībā uz pašvaldības izvērtējumu par izglītību ģimenē, rakstīts Valsts prezidenta vēstulē.
Jau ziņots, ka grozījumu mērķis ir precizēt izglītības formas un stiprināt iegūtās izglītības kvalitāti. Izmaiņas paredz aizstāt neklātieni ar nepilna laika klātieni, vienlaikus ieviešot kombinētās mācības. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija norāda, ka tas ļaus organizēt mācību procesu, elastīgi kombinējot dažādus mācību līdzekļus un metodes, tostarp attālinātos elementus vai mācības tiešsaistē. Tāpat šāds regulējums paplašinās iespējas kvalitatīvai mācību nodrošināšanai klātienē, uzsver komisijā.
Kombinēto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību noteiks MK.
Grozījumos precizēta arī iekļaujoša izglītība, lai veicinātu ikviena izglītojamā līdzdalības iespējas, kā arī izglītība vecāku vadībā, kuras kārtību un nosacījumus noteiks MK.
Vienlaikus grozījumos tiek noteikts stingrāks un skaidrāks regulējums tālmācības formai. Mācības tālmācībā vai ģimenē 1.-6. klasē atļaus tikai uz vienu gadu tiem skolēniem, kuri būs saņēmuši pašvaldības izvērtējumu. Tajā būs jākonstatē īpaši apstākļi, kādēļ mācības šādā formā atbilst bērna labākajām interesēm. Tie var būt sociāli, veselības, izglītības pieejamības vai citi būtiski apstākļi, par ko atzinums būs jāsniedz pašvaldībai.
Pašvaldības varēs arī pagarināt termiņu, uz kādu izsniegts izvērtējums. Iecerēts, ka kritērijus un kārtību pašvaldību izvērtējumam noteiks MK.
Tāpat tālmācībā varēs mācīties bērni, kuri pastāvīgi dzīvo ārzemēs, kā arī tie skolēni, kuri jau sasnieguši 18 gadu vecumu, bet līdz tam nav ieguvuši pamatizglītību.
“Lai gan tālmācības formai ir vairākas priekšrocības, kas to padara pievilcīgu daudziem skolēniem un vecākiem, piemēram, elastība skolēniem mācīties viņiem piemērotā laikā un vietā, tomēr nereti cieš iegūtās izglītības kvalitāte, un to pierāda arī centralizēto eksāmenu rezultāti,” izmaiņu nepieciešamību pamato Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV).
Kā norāda Saeimas Preses dienestā, eksāmenu rezultāti skolēniem, kuri mācās tālmācībā, ir būtiski zemāki. Tālmācības skolās 84% no visiem matemātikas eksāmena kārtotājiem rezultāts ir zem vidējā valstī. Turklāt esot skolas, kur pat 38% eksāmena kārtotāju nesasniedz 10% vērtējumu. Tāpat arī 69% no visiem latviešu valodas eksāmena un 63% angļu valodas eksāmena kārtotājiem, kuri mācījušies tālmācībā, rezultāts ir zem vidējā valstī, liecina likumprojekta anotācijā apkopotā informācija.
Klātienes mācības ir ļoti būtiskas, jo dod lielāku iespēju saņemt tiešu atbalstu no skolotāja, norāda grozījumu autori. Tālmācībā bērniem esot arī grūtāk pilnvērtīgi attīstīt sociālās prasmes – mijiedarbību ar vienaudžiem, kā arī skolotājiem un citiem skolas darbiniekiem, kas palīdz veidot komunicēšanas, sadarbības un empātijas prasmes. Tāpat skolā bērni atrodas strukturētā vidē, kurā ir nodrošināta dienas kārtība, kas palīdz attīstīt disciplīnu un laika pārvaldības prasmes, kā arī ir garantētas fiziskās aktivitātes – sporta stundas –, kas veicina fizisko attīstību un veselību, uzsver izmaiņu autori.
Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošie dati par 2024. gadu liecina, ka pamatizglītības pakāpē tālmācībā mācījās 3 500 skolēnu, bet kopumā visās pakāpēs – 12 800 skolēnu.
Kritērijus un kārtību, kādos skolas varēs īstenot mācības tālmācībā, noteiks MK, ietverot arī prasības tehniskajai videi un mācību materiālu sagatavošanai, kā arī skolēnu regulārai ikdienas darbībai un atbalstam izglītojamajiem, paredzot tiešā kontakta īpatsvaru un kvalitātes prasības. Tās ietvers arī kritērijus pedagogu darbībai un atgriezeniskās saites nodrošināšanai skolēniem un viņu vecākiem.
MK deleģēts noteikt prasības, kā attālināti īstenojamas izglītības programmas latviešu valodas, Latvijas vēstures un kultūras, Latvijas dabas un ģeogrāfijas apguvei tiem skolēniem, kuri dzīvo ārzemēs.
Pāreja uz jauno regulējumu tālmācībai stātos spēkā pakāpeniski. Jaunās normas attiecībā uz 1. klasi būs spēkā jau no nākamā mācību gada. No 2027. gada 1. septembra jaunais tālmācības regulējums būs attiecināms arī uz 2. un 4. klasi, no 2028. gada 1. septembra – uz 3. un 5. klasi, bet no 2029. gada 1. septembra – arī uz 6. klasi.
Lasiet arī: Ar skubu izpērk biļetes uz Dailes teātra izrādi, pret kuru iebilda Šlesers