Latvija turpinās uzsvērt, ka jāturpina sniegt atbalsts Ukrainai, citādi nākotnē būs jārēķinās ar vēl lielākām problēmām, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).
Viņš atzīmēja, ka diskusijas par atbalstu Ukrainu patlaban ir plašākas, nekā, iespējams, kara sākumā. Tādas diskusijas notiek arī ASV, kur saistībā ar iekšpolitiskiem apsvērumiem tika atlikts balsojums par finansējuma piešķiršanu Ukrainai.
“Izskatās, ka daudzi ir apraduši ar karu un domā, ka var nedēļas vai mēnesi vilkt garumā lēmumu pieņemšanu par atbalsta sniegšanu. Tā diemžēl nav.
Ukrainā cīnās un iet bojā karavīri, joprojām turpinās apšaudes.
Es ceru un domāju, ka balsojums ASV Kongresā būs pozitīvs un finansējums, kā arī militārais atbalsts Ukrainai tiks turpināts,” sacīja prezidents.
Viņa ieskatā, karstas diskusijas būs arī gaidāmajā Eiropadomē, kur notiks sarunas par 50 miljardu eiro vērta finansēšanas mehānisma izveidi Ukrainas atveseļošanas, atjaunošanas un modernizācijas atbalstam laikposmā no 2024. līdz 2027.gadam.
Valsts prezidents atzīmēja, ka nevienu lēmumu saistībā ar atbalstu Ukrainai viņš neuzskatītu par pašsaprotamu. Katrā šādā lēmumā premjerei, atbildīgajiem ministriem, diplomātiem, ekspertiem ir daudz un atbildīgi jāieguldās, kā arī jāstrādā ar līdzīgi domājošām valstīm.
“Latvija turpinās uzsvērt, ka atslābt nedrīkst un ka situācija ir sarežģīta.
Mums nav daudz citu stratēģiju, kā vien turpināt aktīvi strādāt ar mūsu draugiem, lai Ukrainas tēma nepazustu no dienaskārtības un lai palīdzība tiktu turpināta. Šis ir ilgs karš. Ilgam karam vajag daudz resursu, stratēģiskas pacietības un enerģiju arī no mūsu puses,” teica Rinkēvičs.
Kā vēstīts, ja ASV Kongress līdz gada beigām nespēs vienoties par jaunu finansējumu Kijivai, tas nopietni ierobežos Ukrainas spējas kaujaslaukā, pirmdien likumdevējus brīdināja Baltā nama Vadības un budžeta biroja vadītāja Šalanda Janga.
ASV prezidents Džo Baidens oktobrī lūdza Kongresu apstiprināt 106 miljardus dolāru lielu nacionālās drošības finansējumu, ieskaitot atbalstu Ukrainai un Izraēlai tās karā ar “Hamās”.
Kongresu vairākus mēnešus paralizējušas republikāņu iekšējās cīņas, galēji labējiem likumdevējiem iebilstot pret tālāku atbalstu Kijivai.
Kā vēstulē norādīja Janga, ja neizdosies vienoties par jaunu finansējumu, tiks apdraudēti līdzšinējie Ukrainas panākumi, turklāt pieaugtu iespēja, ka militāras uzvaras gūst Krievija.
“Tā nav nākamā gada problēma. Tagad ir laiks, lai palīdzētu demokrātiskajai Ukrainai cīnīties pret Krievijas agresiju. Ir laiks, lai Kongress rīkotos,” viņa uzsvēra.
Lasiet arī: Baidens un Tramps apmainās dzēlieniem 2024.gada vēlēšanām tuvojoties