Neraugoties uz nelabvēlīgajiem meteoroloģiskajiem laika apstākļiem, valsts austrumu robežas infrastruktūras izbūve tuvojas noslēgumam, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).
Robežžogs ir izbūvēts gandrīz pilnībā, bet viedās infrastruktūras izbūves projekta realizēšanai noteiktais grafiks tiek apsteigts par aptuveni diviem mēnešiem, norādīja ministrs un piebilda, ka kopējo infrastruktūru plānots pabeigt nākamgad.
Otrdien Ministru kabinets (MK) pieņēma zināšanai Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu, kurā ietverta aktuālā informācija par robežas apsardzības infrastruktūras izbūvi uz šā gada 1. novembri.
Infrastruktūra tiek būvēta, īstenojot “projektē un būvē” principu, projektēšanu, būvdarbus un būvuzraudzību organizējot un nodrošinot VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).
Uz Latvijas-Baltkrievijas robežas žoga izbūves darbi pilnā apjomā 144,47 kilometru garumā noslēdzās jau pērn jūlijā – 2023. gadā tas tika izbūvēts sauszemes posmos jeb 112 kilometri, bet 2024. gadā tika pabeigta žoga izbūve gar publiskajiem ūdeņiem.
Tāpat uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ir noslēgusies patruļtaku izbūve 119,8 kilometru garumā, kas paredzētas patrulēšanai ar vieglajiem transportlīdzekļiem, kā arī pontonu patruļtaku izbūve 1,75 kilometru kopgarumā un laipu patruļtaku izbūve 27,19 kilometru kopgarumā.
Turpinoties atsevišķu izbūvēto būvobjektu nodošanai ekspluatācijā un formālas pārņemšanas procesiem, visa izbūvētā infrastruktūra jau šobrīd tiek aktīvi izmantota paredzētajam mērķim – robežas apsardzībai. Tāpat tiek turpināti atsevišķi infrastruktūras risinājumu uzlabošanas un papildināšanas pasākumi, piemēram, caurteku aprīkošana ar aizsargmehānismiem un papildu inženiertehnisku risinājumu izstrāde un īstenošana.
Uz Latvijas-Baltkrievijas robežas posmā pie Daugavas izbūvēti arī seši sakaru torņi un pievedceļi pie tiem – tie tika nodoti ekspluatācijā 2025. gada janvārī. Lai nodrošinātu torņu pilnvērtīgu funkcionalitāti, to turpmāko aprīkošanu ar nepieciešamajām tehnoloģiskajām iekārtām organizē VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC). Torņu aprīkošanas darbi ir sākti un to pabeigšana ir plānota līdz 2026. gada aprīļa beigām.
VNĪ vadībā plānveidīgi turpinās arī darbi uz Latvijas-Krievijas robežas, kur izbūvēts augstas drošības žogs 272 kilometru garumā no kopējiem 278 kilometriem. Žoga izbūvi pilnā apjomā plānots pabeigt līdz šā gada beigām.
Nodoti ekspluatācijā četri iekaramie tilti pār Zilupi, Ludzu, Liepnu un Rītupi, turpinājās izbūvētā žoga defektu novēršana, sākta pakāpeniska žoga nodošana ekspluatācijā.
Tāpat turpinās projektēšanas darbi un nākamajā periodā ir plānots izbūvēt robežas apsardzības infrastruktūru bez žoga, tostarp patruļtaku, vienu torni un pievedceļus aptuveni 41,26 kilometru garumā posmos, kur tā iepriekšējā periodā nav izbūvēta.
Vienlaikus austrumu robeža tiek aprīkota ar jaunākajām tehnoloģijām, kas nodrošina arvien efektīvāku robežapsardzi – robežuzraudzības tehniskajiem līdzekļiem, klātbūtnes uztveršanas sistēmām, novērošanas iekārtām un ar tām saistīto infrastruktūru jeb tehnoloģisko infrastruktūru.
Tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi un ieviešanu organizē LVRTC. Visas ārējās sauszemes robežas aprīkošanu ar tehnoloģisko infrastruktūru paredzēts pabeigt līdz 2026. gada beigām, taču darbi tiek īstenoti kārtās, no kurām vairākās tie tiks pabeigti jau ātrāk.