ASV valsts sekretārs Marko Rubio (Marco Rubio) otrdien, 29.aprīlī, sacīja, ka nu ir pienācis laiks Maskavai un Kijivai iesniegt konkrētus priekšlikumus, lai izbeigtu karu Ukrainā, un brīdināja, ka ASV atteiksies palīdzēt risināt konfliktu, ja nebūs progresa, ziņo “Reuters”.
Vēlāk notikušajā ANO Drošības padomes sanāksmē ASV diplomāts Džons Kellijs (John Kelley) apsūdzēja Krieviju par asinsizliešanas turpināšanos, sakot, ka tā “diemžēl” ir veikusi vērienīgus triecienus, “izraisot nevajadzīgus cilvēku, tostarp nevainīgu civiliedzīvotāju, upurus”.
“Šobrīd Krievijai ir lieliska iespēja panākt ilgstošu mieru,” sacīja Kellijs, vienlaikus piebilstot, ka atbildība par kara izbeigšanu gulstas uz Krievijas un Ukrainas pleciem.
“Abu šo valstu līderu ziņā ir izlemt, vai miers ir iespējams. Ja abas puses būs gatavas izbeigt karu, ASV pilnībā atbalstīs abu pušu ceļu uz ilgstošu mieru,” viņš sacīja.
Valsts departamenta preses pārstāve Tamija Brūsa (Tammy Bruce) citēja Rubio teikto, ka ir pienācis laiks, kad “abām pusēm ir jāsniedz konkrēti priekšlikumi, kā izbeigt šo konfliktu”.
“Tas, kā mēs turpmāk rīkosimies, ir prezidenta kompetencē esošs lēmums. Ja nebūs progresa, mēs kā starpnieki no šī procesa atkāpsimies,” preses brīfingā sacīja Brūsa, atsaucoties uz prezidentu Donaldu Trampu (Donald Trump), kurš ir centies panākt vienošanos par konflikta izbeigšanu, taču ir skaidri paudis savu nepacietību.
BNN jau ziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien izsludināja trīs dienu pamieru no 8. līdz 10.maijam, par godu 80.gadadienai kopš Padomju Savienības un tās sabiedroto uzvaras Otrajā pasaules karā. Kremlis otrdien arī noraidīja Ukrainas aicinājumu panākt pamieru, kas ilgtu vismaz 30 dienas un sāktos nekavējoties.
Brūsa žurnālistiem sacīja, ka ASV vēlas panākt “pilnīgu, ilgstošu pamieru un konflikta izbeigšanu”, nevis “trīs dienu mirkli, lai varētu svinēt kaut ko citu”.
ANO politiskā vadītāja Rozmarija Dikarlo (Rosemary DiCarlo) Drošības padomei sacīja, ka nesenie miera centieni vieš zināmas cerības, taču, neraugoties uz Krievijas paziņojumiem par trīs dienu pamieru Lieldienās, kaujas turpinājās, un uzbrukumi enerģētikas objektiem turpinājās arī iepriekšējās 30 dienu pauzes laikā.
Drošības padomē Francija un Lielbritānija uzslavēja ASV starpniecību, vienlaikus kritizējot Krieviju, kas 2022.gadā uzsāka pilna mēroga iebrukumu.
Francijas Eiropas lietu ministrs Žans-Noels Barro (Jean-Noel Barrot) sacīja, ka Kijiva ir izrādījusi labu gribu, un nosauca Putinu par vienīgo šķērsli pamiera noslēgšanai, cenšoties panākt Ukrainas “kapitulāciju”.
Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzija noliedza, ka Krievija būtu vērsusies pret civiliedzīvotājiem, un apsūdzēja Ukrainu par to, ka tā izmanto dzīvos vairogus un noraida taisnīgus miera piedāvājumus.
BNN jau ziņoja, ka pagājušo nedēļu ASV iesniedza savus priekšlikumus, kā izbeigt karu un Eiropa un Ukraina savus, kuri atšķīrās vairākos jautājumos, sākot ar teritoriju un beidzot ar sankcijām.
Viņš arī apgalvoja, ka Ukraina uzbrūk Krievijas civiliedzīvotājiem, vienlaikus sakot, ka Rietumu atbalstītājiem, kas atbalsta Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska valdību, ir arvien grūtāk noslēpt tās “brutālo, mizantropisko un nacistisko būtību”.
Atbildot uz to, Ukrainas ārlietu ministra vietniece Mariana Betsa sacīja, ka Krievija vēlas, lai Ukraina padodas, taču miers nevar tikt panākts par katru cenu. Viņa uzsvēra, ka Ukraina nekad nepieņems to, ka Krievija kontrolēs okupētās teritorijas, tostarp Krimu.
Lasiet arī: Kremlis noraida Zelenska priekšlikumu par 30 dienu pamieru
Lasiet arī: Ukrainas miera vienošanās priekšlikumu dokumenti atklāj domstarpības par ASV miera iniciatīvu
