Aģentūra “Reuters” ir iepazinusies ar priekšlikumu tekstu par to, kā izbeigt Krievijas karu Ukrainā, ko 17.aprīlī sarunās Parīzē Eiropas amatpersonām iesniedza ASV sūtnis Stīvs Vitkofs (Steve Witkoff), kā arī aģentūra ir iepazinusies ar priekšlikumu tekstu, ko trešdien sarunās Londonā Ukrainas un Eiropas amatpersonas nodeva ASV pusei.
Priekšlikumi atklāj ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) centienus ātri izbeigt karu, kā arī atklāja, kā norisinās “virtuālā diplomātija”.
Lai gan dažas domstarpības jau ir atklājuši sarunām tuvu stāvoši avoti, “Reuters” rīcībā nonākušajos dokumentos atšķirības pirmo reizi ir izklāstītas pilnīgi un detalizēti.
Galvenās domstarpības abos tekstos ir par secību, kādā tiks risināti jautājumi par teritoriju, sankciju atcelšanu Krievijai, drošības garantijām un Ukrainas bruņoto spēku lielumu un spējām.
Tekstu, ko Vitkofs nodeva Eiropas amatpersonām Parīzē un kas savukārt tika nodots ukraiņiem, ASV valsts sekretārs Marko Rubio (Marco Rubio) raksturoja kā “plašu struktūru”, lai noteiktu pušu domstarpības. Otrs teksts tika sagatavots nedēļu vēlāk Ukrainas un Eiropas amatpersonu sarunās Londonā, un tas tika nodots Amerikas pusei, norādīja avoti.
Attiecībā uz teritoriju Vitkofa priekšlikumi paredz, ka ASV de jure atzīst Krimu kā Krievijas teritoriju, kā arī de facto atzīst Krievijas kontroli pār Luhansku un Krievijas kontrolētās Zaporožjes, Doneckas un Hersonas daļas. Ukraina atgūst teritoriju Harkivas apgabalā.
Turpretī Eiropas un Ukrainas dokumentā detalizētas diskusijas par teritoriju tiek atliktas līdz brīdim, kad tiks noslēgts pamiers, un dokumentā nav minēts, ka tiek atzīta Krievijas kontrole pār kādu Ukrainas teritoriju.
Abos dokumentos teikts, ka Ukraina ar ASV iesaisti atgūst kontroli pār Zaporožjes atomelektrostaciju, kā arī Kahovkas dambi, var netraucēti caurbraukt pa Dņepru un iegūst kontroli pār Kinburnas kāpu.
Attiecībā uz Ukrainas drošību ilgtermiņā Vitkofa dokumentā teikts, ka Ukrainai būs “stingras drošības garantijas”, un Eiropas un citas draudzīgas valstis varēs uzturēt drošības garantijas. Dokumentā nav sniegta sīkāka informācija par šo jautājumu, taču tajā teikts, ka Kijiva necentīsies pievienoties NATO. Taču Ukraina var censties kļūt par ES dalībvalsti, ja tā vēlas.
ES un Ukrainas izstrādātais dokuments ir konkrētāks, norādot, ka Ukrainas spēkiem netiks noteikti nekādi ierobežojumi un ka Ukrainas sabiedrotajiem netiks liegts izvietot savus bruņotos spēkus Ukrainas teritorijā drošības garantijām – noteikums, kas, visticamāk, sadusmos Maskavu. Dokumentā norādīts, ka Ukraina turpina ceļu uz ES, kamēr starp sabiedrotajiem nav vienprātības par dalību NATO.
Tajā ir ierosinātas stingras drošības garantijas Kijivai, tostarp no ASV puses, noslēdzot “5.pantam līdzīgu nolīgumu”, kas ir atsauce uz NATO savstarpējās aizsardzības klauzulu.
Runājot par ekonomiskajiem pasākumiem, Vitkofa priekšlikumos teikts, ka apspriežamās vienošanās ietvaros tiks atceltas sankcijas, kas pret Krieviju ir spēkā kopš tās 2014.gada Krimas aneksijas.
Pretpriekšlikumos teikts, ka sankcijas tiks “pakāpeniski mīkstinātas pēc tam, kad būs panākts ilgtspējīgs miers”, un ka sankcijas var atjaunot, ja Krievija pārkāpj miera līguma noteikumus.
Eiropas un Ukrainas dokumentā arī ierosināts, ka Ukraina saņem finansiālu kompensāciju par karā nodarītajiem zaudējumiem no iesaldētajiem Krievijas aktīviem ārvalstīs. Vitkofa tekstā teikts tikai tas, ka Ukraina saņems finansiālu kompensāciju, nenorādot naudas avotu.
Prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien paziņoja, ka, viņaprāt, dokuments ar priekšlikumiem, kas tika izstrādāti trešdien Londonā notikušajās sarunās, tagad atrodas uz Trampa galda.
Diplomātija ir viskoncentrētākie centieni apturēt karadarbību kopš Krievijas iebrukuma pirmajiem mēnešiem 2022.gada februārī.
Lasiet arī: Tramps pēc Krievijas uzbrukuma Kijivā, kurā nogalināti 12 cilvēki, aicina Putinu apstāties
