No pašvaldību vēlēšanu sarakstiem līdz šim jau svītroti vairāk nekā 40 kandidāti, un visbiežāk tāpēc, ka par viņiem pieteikumos iesniegtas nepatiesas ziņas.
Aģentūras LETA apkopotā informācija liecina, ka, aprīļa pirmajā pusē noslēdzoties kandidātu sarakstu iesniegšanai, uz 731 pašvaldības deputāta vietu vasarā gaidāmajās vēlēšanās bija pieteikti 5 975 kandidāti, bet pašlaik kopējais kandidātu skaits sarucis līdz 5931, tātad kopumā no sarakstiem jau svītroti 44 kandidāti.
Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) aģentūrai LETA neizslēdza iespēju, ka no kandidātu sarakstiem varētu tikt svītrotas vēl kādas personas.
Līdz šim četri kandidāti no partiju sakarstiem svītroti Saulkrastu novadā, pa trīs kandidātiem – Daugavpilī, Ogres novadā, Rīgā un Saldus novadā. 18 pašvaldībās no sarakstiem nav svītrots neviens deputāta kandidāts.
Par atsevišķiem gadījumiem aģentūra LETA tika ziņojusi jau līdz šim. Piemēram, Dobeles vēlēšanu komisija no partijas “Republika” pašvaldību vēlēšanu kandidātu saraksta tika svītrojusi Severīnu Repņikovu, jo konstatēts, ka viņš neatbilst likuma prasībām kandidatūras pieteikšanai, proti, viņš kā kandidēšanas iemeslu bija norādījis darbavietu pašvaldībā, bet vēlēšanu komisija secināja, ka tam nav apliecinājuma.
Savukārt Liepājā nepareizi norādītas nodarbošanās dēļ no saraksta tika svītrots partijas “Latvija pirmajā vietā” “trešais numurs” – Aleksandrs Vaļums.
CVK aģentūrai LETA pauda, ka tieši nepatiesu ziņu sniegšana par kandidātiem ir izplatītākais iemesls, kāpēc atsevišķi pašvaldību vēlēšanu kandidāti no sarakstiem svītroti.
Otrs galvenais kandidātu svītrošanas iemesls ir no atbildīgajām iestādēm saņemta informācija par kandidāta sodāmību, kas liedz kandidēt pašvaldību vēlēšanās.
Pēc CVK paustā, ja kādā sarakstā paliktu persona, kura pašvaldību vēlēšanās piedalīties nedrīkst, un šī informācija atklātos vēlāk, balss par konkrētu politisko spēku tiktu ieskaitīta, bet vēlētāju atzīmes par svītroto kandidātu – nē.
Likums nosaka, ka pašvaldību vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un domē nevar ievēlēt personas, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, personas, kurām tiesa ir nodibinājusi aizgādnību, personas, kuras sodītas par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta.
Tāpat pašvaldību vēlēšanās nevar kandidēt personas, kuras ir sodītas ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldību domes vēlēšanās, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta.
Jau ziņots, ka pašvaldību vēlēšanas notiks jūnija sākumā.
Lasiet arī: Optimisms par demokrātiju sabiedrībā zūd – brīdina Satversmes tiesas priekšsēdētāja