Brisele jau 2018.gadā izteica priekšlikumu izbeigt pāreju uz vasaras un ziemas laiku divas reizes gadā, bet vēl joprojām notiek “pulksteņu grozīšana”; Spānija apņēmusies tam pielikt punktu, vēsta “Politico.”
Spānijas premjerministrs Pedro Sančess (Pedro Sánchez) platformā “X” 20.oktobrī publiskotā video sacīja, ka šonedēļ atkal tiks “griezti pulksteņi,” bet viņš tam vairs neredzot jēgu. “Visās aptaujās, kurās eiropiešiem un spāņiem tas jautāts, vairums ir pret laika pāreju. Vēl vairāk, ir daudz zinātnisku pierādījumu, ka tas praktiski neietaupa energoresursus un atstāj negatīvu iespaidu uz veselību un dzīvi,” norādīja Sančess.
Bloka satiksmes, telekominikāciju un enerģētikas ministri parasti ir tie, kas diskutē par Eiropas Savienības politiku attiecībā uz laika jautājumiem, kuri var ietekmēt visu vienotā tirgus sistēmu. 20.oktobra ministru samitā Luksemburgā šoreiz nebija plānots apspriest šo jautājumu, bet, ierodoties uz tikšanos, Spānijas enerģētikas ministrijas valsts sekretārs Žoans Groazārs (Joan Groizard) paziņoja, ka pieprasījis iekļaut jautājumu dienas kārtībā.
Pārstāvji no ES ziemeļu daļa, to vidū no Somijas un Polijas, atkārtoti aktualizējuši jautājumu par sezonālo laika pāreju, atsaucoties uz datiem, kas parāda, ka
šāda prakse atstāj negatīvu iespaidu uz apmēram 20% no Eiropas populācijas.
2018.gadā 84% no 6,4 miljoniem ES iedzīvotāju, kuri piedalījās aptaujā, norādīja, ka “pulksteņu griešanu” vajadzētu izbeigt.
2018.gadā tā brīža Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers (Jean-Claude Juncker) sacīja, ka jābeidz “griezt pulksteņus,” un vēlākais līdz 2019.gada beigām jāizbeidz laika pārejas. Toreiz Junkera rosinājums aizkaitināja ES valstu līderus, kuri apšaubīka EK tiesības ierosināt izmaiņas, vēl jo vairāk – dodot tik īsu termiņu pārmaiņu ieviešanai. Šķelšanās ES politiķu vidū tā arī nav ļāvusi atteikties no laika pārejas.
Lai Sančess panāktu izmaiņas, viņam jāpārliecina vismaz 15 no bloka 27 valstīm, vai arī valstu kopums, kuru iedzīvotāji veido vismaz 64% no ES populācijas.
Sezonālās laika pārejas Eiropā pirmo reizi ieviestas 1.pasaules kara laikā, cenšoties ietaupīt ogles, bet no tām atteicās pēc kara beigām. Līdzīgi apsvērumi lika no jauna ieviest “pulksteņu griešanu” 2.pasaules kara laikā un pēc 1970.gadu naftas krīzes. 1980.gadā Eiropas Kopiena izdeva pirmo direktīvu par laika maiņu, lai nodrošinātu, ka visi seko vienādai kārtībai un veic pāreju vienā datumā.
Lasiet arī: Lietuva meklē iespējas palīdzēt ģimenēm – skolas atvērtas arī brīvlaikā