Sabiedrību kārtējo reizi nepatīkami pārsteidzis atbildīgo institūciju viedoklis par Jēkabpilī notikušo slepkavību. Šoreiz sociālo tīklu lietotāju “nežēlastībā kritis” ģenerālprokurors Juris Stukāns par netiešiem norādījumiem, ka pie notikušā ir vainīgs upura advokāts, kas nebija izmantojis visas juridiskās opcijas.
Šis notikums ir izraisījis visai plašu rezonansi ne tikai medijos, bet sabiedrībā kopumā – sabiedrības ieskatā, “policijas bezatbildīgā un nolaidīgā rīcība šajā gadījumā noveda pie tik bēdīga iznākuma”.
Iepriekš jau vēstīts, ka 16.aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983.gadā dzimusi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais dzīvesbiedrs Leons Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par ko regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete netika pasargāta.
Portāls Delfi.lv atklāja, ka letālais uzbrukums aprīlī nebija pirmā reize, kad Rusiņš uzbruka sievietei ar nazi. Viņas radi pastāstīja, ka pirmais uzbrukums noticis 2022.gada februārī pie iepirkšanās centra Sēlija.
Rusiņš sievietei uzbrucis ar nazi, kā rezultātā uz viņas sejas un rokām palikušas skrambas no naža. Par to Rusiņam piemēroja vien 500 eiro naudas sodu.
Pēcāk atklājās, ka arī citai Rusiņa bijušajai dzīvesbiedrei ir bijušas līdzīgas problēmas – pēc šķiršanās viņš sievieti sācis terorizēt. Intervijā žurnālam Ieva sieviete uzsvēra, ka arī viņas gadījumā palīdzību no tiesībsargiem īsti nav saņēmusi. Viņa ir rakstījusi iesniegumus policijai, vēstules Valsts prezidentam un tiesībsargam, taču “tas neko nedeva”.
Pašlaik sieviete dzīvo slēpjoties, cenšas neatklāt savu dzīvesvietu, jo baidās, ka “viens nepareizs solis, un viss būs pagalam” – proti, viņa var kļūt par Rusiņa nākamo upuri.
Sociālajā tīklā Twitter iedzīvotāji izvērtuši diskusiju par Stukāna pausto intervijā žurnālam Ieva, par to, ka it kā “nogalinātās sievietes advokāte nebija izsmēlusi visas savas iespējas, lai palīdzētu savai klientei, tostarp nebija vērsusies pie ģenerālprokurora”.
Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes advokāte nebija izsmēlusi visas savas iespējas, lai palīdzētu savai klientei, tostarp nebija vērsusies pie ģenerālprokurora, intervijā žurnālam “Ieva” atzinis ģenerālprokurors Juris Stukāns. pic.twitter.com/Wx2bn0JoWQ
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) June 7, 2023
Žurnāliste Ieva Alberte norāda, ka Stukāna paustais neatbilstot īsti patiesībai, jo “upura advokāte ir rakstījusi vēstuli uz ģenerālprokuratūru, taču atbildi sniedzis nevis Stukāns, bet gan kāds Butlera kungs”.
ko muld, viņa rakstīja vēstuli! Un saņēma atbildi, gan ne tieši no paša Stukāna, bet nozīmētā Butlera kunga. Vai Stukānam nav laiks atkāpties no amata?
— Ieva Alberte (@AlberteIeva) June 7, 2023
Albertes pausto apstiprina arī citi diskusijas dalībnieki, piebilstot, ka ne tikai advokāte, bet arī pati nogalinātā sieviete ir vērsusies ģenerālprokuratūrā.
Pati nogalinātā sieviete, kā saprotu, pēc advokātes iniciatīvas vērsās. Bet nu vismaz tagad kāda skaidrība – vainīgs nebija kautkāds abstrakts cietums, kā ģenerālprokurors ziņoja agrāk, bet advokāte.
— Raitis Grandovskis (@Grandovskis) June 7, 2023
Tas atkal ir kāds joks???cietusī pati personīgi bija vērsusies!!! Ciniski
— R. M. (@madarchixx) June 7, 2023
Savukārt Twitter lietotājs ar segvārdu Tamagochi ironizē, ka “ģenerālprokuratūra ir tikpat nevainīga kā policija, jo redz slepkava pats pie viņiem nav atnācis un padevies labprātīgi”.
Tāpat arī policija nav vainīga, ka slepkava nav atrasts, jo Rusiņš pats pie viņiem vērsies nav.
— Tamagotchi (@7000O00) June 7, 2023
Daži ir dalījušies ar pierādījumiem, kas apstiprina, ka sieviete ir vērsusies ģenerālprokuratūrā, taču saņēmusi atteikumu uz savu palīdzības lūgumu.
ko var melot!!!! pic.twitter.com/NcddyHB0HC
— LailaStella (@StellaaLaila) June 7, 2023
Vispār jau šis cilvēks bezkaunīgi melo! Jau pašā sākumā advokāte uzsvēra, ka vēstule prokuratūrai (konkrēti šim cilvēkam) tika rakstīta, bet viņš uz to neatbildēja.
— Meitene kleitā (@taanevarbuut) June 7, 2023
Daži diskusijas dalībnieki norāda, ka Stukāna skatījumā acīmredzot upurim un viņas advokātei bija jāapskraida visas iespējamās iestādes, tostarp arī jāraksta vēstules TV3 raidījumam Bez Tabu.
“Bez tabu” arī noteikti nebija vērsusies. Ko tik vēl neizdomās.
— Inga Spriņķe (@IngaSPR) June 7, 2023
Hahahaha, protams, ka lai elementāri ieliktu aiz restēm cilvēku kurš uzspļauj likumam, ir jāvēršas pie ģenerālprokurora.
It kā tas nav policijas darbs – neļaut pārkāpt likumu.— Madara Melne-Tomsone (@eberhardin) June 7, 2023
Diskusijas dalībnieki arī nonāk pie secinājumiem, ka tiesībsargājošo iestāžu skatījumā vainīgs nav slepkava, policija un ģenerālprokuratūra, kas laikus nereaģēja vai pats upuris, bet gan viņas advokāte. Tāpat cilvēki ironizē, ka līdztekus varas iestādēm nogalinātajai sievietei un viņas advokātei vēl bija jāvēršas pie gaišreģiem un zīlniekiem pēc palīdzības.
Nevis slepkava vainīgs, nevis policija ar visu prokuratūru, kur vērsās upuris!!!, bet advokāte. Bļoda, man trūkst vārdu par šo absolūto pofigismu un aroganci…
— Austra Pavārnīca (@pavarnica) June 7, 2023
Arī mēnesnīcā trīs reizes kapsētai apkārt neapskrēja un pie zīlnieces arī neaizgāja. Un policijā bija tikai 10 reizes nevis 13.
— Irēna (@Sidraba) June 7, 2023
Sabiedrības ieskatā šādi izteikumi no ģenerālprokurora puses ir nepieņemami. Lielākā daļa atzīmē, ka nav skaidrs, kas ir domāts ar minētājām neizsmeltajām opcijām, par kurām runā Stukāns. Daudzi diskusijas dalībnieki jautā: “Kas vēl bija jāizdara nogalinātajai sievietei, lai kārtības sargi beidzot viņai palīdzētu un pasargātu?”
Kas vēl, Stukāna ieskatā, ietilpst aiz “tostarp”? Tostarp sieviete/upuris gana izmisīgi skaļi nelūdza palīdzību Jēkabpils tirgus laukumā? Stukānam ar jurista izglītību būtu jāzina, ka tiesību vēsturē tāda paraža viduslaikos bija, un sevišķi tālu no viduslaikiem domāšanā nav
— Kornelija 🌻 (@Kornelija_zk) June 7, 2023
Tas jau aiziet tik pat tālu, kà iesniegumu rakstīšana par acīmredzamu likumpārkāpumu vsi noziegumu, kuru visi redz, bet policija neko nedara, kamēr nav iesnieguma. Ajjjj kur mēs ejam????🫣😥🫢
— Gatis Auzins (@gatis_auzins) June 7, 2023
Vēl kāda sociālo tīklu lietotāja ar segvārdu Lapsis Krūmiņš piedāvā “ģenerālprokuratūrai sodīt advokāti par neizsmeltajām iespējām, lai atrisinātu šo lietu un slepkavam vairāk nebūtu jāslēpjas”.
Moš var advokāti tad sodīt 🤔Visiem uzreiz viss atrisināsies – ķeksis Rusiņam, ka nav jāslēpjas, ķeksis policijai, ka lieta atrisināta un Rusiņu nav jāmeklē, ķeksis – Ģen.prokuratūrai par ideju
— Lapsis Krūmiņš (@VjennaP) June 7, 2023
Par Stukāna intervijā stāstīto savu viedokli paudis arī jaunievēlētais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs – viņaprāt, Jēkabpils traģēdija ir daudzu institūciju nolaidība un nav pieņemami, ka atbildīgās varas iestādes cenšas novelt vainu uz upuri vai viņas advokāti”.
Traģēdija Jēkabpilī ir daudzu valsts institūciju nolaidība un atbildība, nav pieņemams jebkāds mēģinājums novelt vainu uz cietušo vai viņas advokāti par valsts neizdarīto, tas attiecas arī uz prokuratūru https://t.co/p4nBTb6nRy
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) June 7, 2023
Pati prokuratūra savā Twitter kontā dalījusies ar ģenerālprokura interviju žurnālā Ieva ar citātu no raksta: “Neklusējiet, runājiet! Jāpalīdz sievietēm būt drosmīgām meklēt palīdzību un ticēt, ka viņas netiks atstātas novārtā”.
💬 “Neklusējiet, runājiet! Jāpalīdz sievietēm būt drosmīgām meklēt palīdzību un ticēt, ka viņas netiks atstātas novārtā,” intervijā žurnālam “IEVA” saka ģenerālprokurors Juris Stukāns.
🗞️Interviju ar ģenerālprokuroru lasi @zurnalsIEVA 7. jūnija numurā. pic.twitter.com/1PuyR8F0GQ— Prokuratūra (@prokuratura_LV) June 7, 2023
Uz Stukāna aicinājumu intervijā Twitter lietotāji atgādinājuši viņam, ka “Jēkabpils lietā upuris neklusēja, vienkārši atbildīgās varas institūcijas sievietē neklausījās”.
Jēkabpils lietā sieviete taču neklusēja!
Šausmas.— Zane Zaborovska (@z_zaborovska) June 8, 2023
Ko man ir devusi, ka skaļi runāju par to? Varas iestādes to paslauka zem tepiķa un neviens it kā nav dzirdējis:)
— Munise (@m_munise) June 8, 2023
Godavārds, Jums tur viss labi ar galvu? Sieviete, kas vēršas pie visām iespējamām instancēm un netiek sadzirdēta. “Esiet drosmīgas, neklusējiet” – nopietni??!! Galējā nekaunība un necieņa pret sievietēm un nogalināto upuri.
— CassiusM (@CassiusM10) June 7, 2023
Tāpat sabiedrību nepatīkami pārsteidzis fakts, ka atbildīgās varas iestādes vairākkārtīgi ir aicinājušas gan sabiedrību, gan medijus, “nesaasināt situāciju un tik nesēt naidu pret kārtības sargiem”, gan Jēkabpils slepkavības, gan, Imantā piekautā jaunieša gadījumā.
arī lielākā daļa politiķu ir vienisprātis ar sabiedrību un medijiem,
ka Jēkabpilī notikušajā līdzvainīga ir gan policija, gan prokuratūra.
Pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits publiskajā telpā pauda, ka atbildība par notikušo ir jāuzņemas ne tikai slepkavību pastrādājušajam Rusiņam, bet arī atbildīgajām institūcijām un arī valdībai. Viņš norādīja, ka nogalinātā sieviete izdarīja visu, lai panāktu aizsardzību, kas netika nodrošināta.
Valsts prezidenta ieskatā, visa vaina ir valsts pusē,
tomēr ir jāskatās, kas tieši ir atbildīgs – policija, prokuratūra vai tiesa.
Arī premjers Krišjānis Kariņš (JV) medijiem skaidroja, ka pēdējā laika notikumi – Jēkabpils slepkavība un jaunieša piekaušana Imantā – raisa bažas par tieslietu sistēmu un policijas darba kvalitāti. Kariņš pauda nožēlu, ka reizēm traģiski notikumi liek “iekustināt valsts aparātu”, lai atrisinātu problēmas sistēmā un novērstu šādu gadījumu atkārtošanos.
Tāpat jāatzīmē, ka Jēkabpils gadījums ir pastiprinājis gan sabiedrības, gan daudzu politiķu pārliecību, ka pienācis laiks Latvijā ratificēt Stambulas konvenciju.
Stambulas konvencija ir Eiropas Padomes – organizācijas, kas apvieno 46 šīs pasaules daļas vai tai tuvas valstis – vienošanās izskaust vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Konvencijas mērķis ir vardarbības novēršana, upuru aizsardzība un “vainīgo nesodāmības izbeigšana”. Stājās spēkā 2014.gada augustā, kad to ratificēja 10 valstis [islāmiskā Turcija bija pirmā, bet vēlāk ratifikāciju atsauca]. Līdz šim dokumentu ir ratificējušas 37 valstis.
BNN jau iepriekš vēstīja, ka pāris mēnešu laikā partijas Progresīvie deputāti vairākkārtīgi ir mēģinājuši virzīt Stambulas konvencijas ratifikāciju uz balsošanu Saeimā, taču konvencija tā arī nav pieņemta.
Nesen Saeimā ir sākts darbs pie grozījumiem Krimināllikumā, lai nodrošinātu efektīvāku aizsardzību personām, kurām ir izteikti draudi nodarīt smagus miesas bojājumus vai noslepkavot.
Plānots, ka grozījumi varētu stāties spēkā no 15. jūlija.
Grozījumi paredz, nodrošināt lielāku aizsardzību arī tiem cilvēkiem, kuru drošība ir apdraudēta ar vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu un nevēlamu saziņu.
Pašlaik likums nosaka, ka par draudiem izdarīt slepkavību vai smagu miesas bojājumu nodarīšanas gadījumā, tostarp arī par vajāšanu, personu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.
Plānotie grozījumi dos iespēju vainīgās personas arī sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam. Gadījumos, ja cietušais un vainīgais būs savstarpēji cieši saistīti, noziedzīgā nodarījuma veicēju varēs arī sodīt ar ieslodzījumu uz laiku līdz trim gadiem, paredz likumprojekts.
Lasiet arī: Saeima plāno bargākus sodus par slepkavības vai smagu miesas bojājumu draudiem
