Regulējums nenodrošina, lai no parādsaistībām tiktu atbrīvotas vienīgi tādas personas, kurām nav iespēju nokārtot parādsaistības.
ST ziņo, ka apstrīdētās normas ierobežo kreditoru tiesības uz īpašumu, jo, atbrīvojot parādnieku no parādsaistībām, kreditors zaudē savas prasījuma tiesības.
Vienlaikus šāds ierobežojums ir vērsts uz mērķi palīdzēt personām, kurām to mantiskā stāvokļa dēļ nav iespēju nokārtot parādsaistības, atjaunot maksātspēju un pilnvērtīgāk iesaistīties ekonomikā, kā arī sniegt atbalstu personu grupām, kuras valsts ir īpaši apņēmusies aizsargāt.
Tiesa skaidroja, ka tomēr atbrīvošana no parādsaistībām ir pamatota tikai tad, ja persona tās objektīvi nespēj nokārtot.
Personas ienākumu līmenis vai piederība kādai no likumā noteiktajām personu grupām pati par sevi par to neliecina.
Arī zemi ienākumi paši par sevi nenozīmē nespēju izpildīt saistības, jo personai var būt manta vai uzkrājumi, savukārt tās izdevumi var būt salīdzinoši nelieli. Tādēļ personas spēju nokārtot parādsaistības iespējams pienācīgi izvērtēt tikai, ņemot vērā tās ienākumus, izdevumus un tai piederošo mantu.
ST konstatēja, ka spēkā esošais regulējums šādu pilnīgu personas mantiskā stāvokļa izvērtējumu nenodrošina. Atbrīvošanas no parādsaistībām procesā tiek pārbaudīts personas ienākumu līmenis un atbilstība likumā noteiktajiem kritērijiem, taču netiek pilnībā vērtēti tās izdevumi un tai piederošā manta.
Tādējādi regulējums neļauj pārliecināties, ka no parādsaistībām tiek atbrīvotas vienīgi tās personas, kurām patiešām nav iespēju saistības nokārtot.
Tiesa arī norādīja, ka nepamatota maksātspējīgas personas atbrīvošana no parādsaistībām nesekmē sabiedrības labklājību un negarantē īpaši aizsargājamo personu tiesības. Apstrīdētās normas bez objektīva pamata ierobežo kreditora tiesības uz īpašumu, kā arī palielina kreditēšanas risku, kas savukārt var ietekmēt kredītu pieejamību un izmaksas arī tām personām, kuras likumdevējs vēlējies īpaši aizsargāt.
ST secināja, ka nav panākts taisnīgs līdzsvars starp kreditoru tiesībām uz īpašumu un sabiedrības interesēm, un apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums nav samērīgs.
Apstrīdētās normas atzītas par spēkā neesošām no 2027. gada 1. oktobra, lai likumdevējs varētu pieņemt jaunu tiesisko regulējumu.
Likumdevējam ir rīcības brīvība noteikt ar likumu aizsargājamās personu grupas un izvēlēties atbilstošāko mehānismu, kas nodrošinātu to, lai no parādsaistībām tiktu atbrīvotas vienīgi tādas personas, kam nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes pienākums.
ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Apstrīdētās normas nosaka, ka atsevišķos gadījumos personai nav pienākuma segt daļu no parādsaistībām un fizisku personu var atbrīvot no parādsaistībām, ja tās ienākumi un parādsaistību apmērs nepārsniedz likumā noteiktos sliekšņus un persona atbilst kādam no likumā noteiktajiem sociālajiem kritērijiem.
Pieteikumu ST iesniegusi parādu atgūšanas pakalpojumu kompānija SIA "GelvoraSergel", kas nodarbojas ar parādu pirkšanu un to atgūšanu ārpustiesas kārtībā. Pieteicējas skatījumā, apstrīdētās normas būtiski paplašina to personu un gadījumu loku, kad persona var tikt atbrīvota no parādsaistībām. Tā rezultātā esot ievērojami samazinājusies pieteikuma iesniedzējas parādu portfeļa vērtība.
Pieteikuma iesniedzēja prasījuma tiesības pret konkrētiem parādniekiem ieguvusi par tirgus cenu, paļaujoties, ka uz šiem parādiem netiks attiecināts Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums.
Apstrīdētās tiesību normas nenodrošinot, ka no parādsaistībām tiek atbrīvotas tikai tādas personas, kurām šāda atbrīvošana ir nepieciešama, uzskata pieteikuma iesniedzēja, kuras skatījumā likuma normas nesamērīgi ierobežo tai Satversmē garantētās tiesības uz īpašumu un pārkāpj Satversmē ietverto tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.
ST lietu izskatīja rakstveida procesā.
2025. gada 21. janvārī stājās spēkā grozījumi Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā, kas paredzēja būtiski paplašināt personu loku, kas var pretendēt uz atbrīvošanu no parādsaistībām.
Lasiet arī: BNN fokusā | Politisko partiju apskats: “Latvija pirmajā vietā” – balsis ir, bet vai atradīsies partneri?Seko mums arī Facebook, Draugiem un X
