Aināra Šlesera vadītā “Latvija pirmajā vietā” (LPV) ir starp partijām, kurām par iekļūšanu 15. Saeimā nav jāraizējas. Septembra SKDS aptaujā par LPV balsotu 9,2% aptaujāto pilsoņu. Tas ir trešais rezultāts aiz “Apvienotā saraksta” un “Suverēnās varas/Apvienības Jaunlatvieši”. Ne mazāk būtiski, ka LPV ir deputātu kandidāti, kuri var uzrunāt atšķirīgas vēlētāju grupas. Taču reitings, lai cik labs arī būtu, vēl automātiski nenozīmē vietu valdībā.
LPV uz vēlēšanām dodas ar parlamentārā darba pieredzi un cilvēkiem, kuri, ja tā var teikt, “pazīst drēbi”. Spilgtākās LPV parlamentārās iniciatīvas 14.Saeimas laikā, kuras arī tagad minētas partijas programmā, ir iespējas izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumu; aicinājums atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim; noteikt pazeminātu PVN ne vien dārzeņiem, bet arī maizei, pienam, gaļai un desām; samazināt PVN zīdaiņu maisījumiem un autiņbiksītēm; rosināt 5000 eiro atbalstu par katru jaundzimušo u.c.. Lai arī šīs iniciatīvas Saeimas atbalstu neguva, tās parādīja, ka LPV uztur savus jautājumus un vērtības (tradicionālās ģimenes jautājumi), kā arī spēj būt pietiekami redzama. Tomēr, ja LPV kļūs par varas partiju un gribēs īstenot solīto, ar prasmi kritizēt būs par maz, nāksies vienoties par vairākuma atbalstu, konkrētu lēmumu secību un valsts budžeta iespējām.
Jāatgādina, ka 2025. gada Rīgas domes vēlēšanas LPV ieguva 18,17% balsu un 13 vietas, vairāk nekā jebkuram citam sarakstam. Tomēr arī galvaspilsētā Šlesera partija palika opozīcijā. Šis rezultāts rāda partijas galveno problēmu – neraugoties uz spēcīgu vēlētāju pieprasījumu, tai ir grūtības atrast partnerus vairākuma izveidei.
Īss ekskurss partijas tapšanā
Ainārs Šlesera kontā ir vairāku partiju izveide: “Jaunā partija” (1998), “Latvijas Pirmā partija” (2000), “Par labu Latviju” (2010), “Šlesera Reformu partija LPP/LC” (2011) un “Vienoti Latvijai”, kurai Šlesers pievienojās 2014.gadā, kļūdams par tās līderi.
LPV tika dibināta 2021. gada 16. augustā, kad sabiedrību šķēla Covid-19 ierobežojumi. Šleseram tā bija atgriešanās politikā pēc aptuveni septiņu gadu pārtraukuma. Jauns bija partijas nosaukums, bet tās vadībā pulcējās jau pazīstami politiķi un amatpersonas: Linda Liepiņa, Vilis Krištopans, Edmunds Zivtiņš, Ilze Stobova un citi. Savukārt Jūliju Stepaņenko un Ļubovu Švecovu izslēdza pēc tam, kad viņas nepievienojās LPV nosodījumam par Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
Konservatīvas vērtības un lieli ekonomiski solījumi
LPV politisko nišu var raksturot kā populistisku, sociāli konservatīvu un uzņēmējdarbībai labvēlīgu. Partija pretstata uzņēmīgus cilvēkus un tautu gausai, birokrātiskai varai un sola strauju pavērsienu. Ekonomikā LPV sola zemākus nodokļus, investīcijas, tranzītu un lielus infrastruktūras projektus. Sabiedrības jautājumos tā aizstāv kristīgās vērtības un dabiskas ģimenes izpratni, vēlas izstāties no Stambulas konvencijas un nostiprināt ģimenes definīciju Satversmē. Tā vienlaikus sola saliedēt iedzīvotājus neatkarīgi no dzimtās valodas, kā arī ciešu aliansi ar ASV un atbalstu Ukrainas uzņemšanai ES. Šī kombinācija ļauj LPV uzrunāt vairākas auditorijas: cilvēkus, kuri gaida ekonomisku izrāvienu, sociāli konservatīvus vēlētājus, neapmierinātos ar līdzšinējām valdībām, arī dažādu valodu vēlētājus, kuriem svarīgākas ir algas, cenas un attieksme pret valsts pārvaldi.
Tanī pat laikā Šleseram publiskajā telpā tiek pārmesta vēlme saglabāt iespēju atgriezties pie tirdzniecības ar Krieviju. Viņš gadiem aizstāvējis ostu, dzelzceļa un austrumu kravu nozīmi Latvijas ekonomikā. Arī pēc pilna mēroga iebrukuma viņš teicis, ka pēc kara attiecības ar Krieviju nāksies veidot no jauna un sankcijas reiz varētu atcelt. Kritiķu skatījumā tā ir gatavība pārāk agri atgriezties pie biznesa modeļa, kas Latviju padarīja atkarīgu no Krievijas kravām. Pats Šlesers to sauc par pragmatisku Latvijas ekonomisko interešu aizstāvēšanu un ir nosodījis Krievijas uzbrukumu Ukrainai.
Partijas “sejas”
Partijas centrālā figūra neapšaubāmi ir Ainārs Šlesers, Rīgas saraksta pirmais numurs. Būtībā atbalsts “Šlesera partijai” lielā mērā balstās vēlētāju ticībā viņa spējai panākt rezultātu, pat neraugoties uz to, ka LPV vēl nav bijusi valdībā, kur to varētu pārbaudīt. Linda Liepiņa, 14. Saeimas frakcijas vadītāja, ir pirmā Vidzemē. Viņa pārņēma LPV Saeimas frakcijas vadību pēc Šlesera pāriešanas uz Rīgas domi un Saeimas apkopojumā par 2026. gada pavasara sesiju ar 18 uzstāšanās reizēm bija starp deputātiem, kuri debatēja visbiežāk. Edmunds Zivtiņš ar 1.numuru kandidē Zemgalē. Kā bijušais Ceļu policijas priekšnieks Zivtiņš dod partijai drošības un kārtības tēlu. Latgales sarakstu vada bijušais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs. 2025. gada pašvaldību vēlēšanās viņa pārstāvētais LPV un “Kopā Latvijai” saraksts ieguva astoņas no 13 domes vietām un Bartaševičs bija visvairāk atbalstītais ievēlētais deputāts. Tomēr kamēr vieni viņā redz Rēzeknes interešu aizstāvi, citi saista ar pilsētas finanšu krīzi. Rīgas saraksta augšgalā ir arī Andrejs Klementjevs, kura priekšrocība ir atpazīstamība vēl no “Saskaņas” laikiem un līdzīgi var teikt arī par Regīnu Ločmeli. Ainars Baštiks, kurš Rīgas sarakstā iekļauts ar 3.numuru, ir Mateja baptistu draudzes mācītājs un agrāk bijis bērnu un ģimenes lietu ministrs. Viņa kandidatūra zināmā mērā kalpo kā garantija LPV solījumiem par atbalstu ģimenēm un kristīgām vērtībām.
Savukārt ar pēdējo, 42.numuru, Rīgas sarakstā startē bijušais Rīgas brīvostas vadītājs Leonīds Loginovs, kuru partija nosaukusi par savu satiksmes ministra amata kandidātu. Tas ļauj politiskajam spēkam teikt, ka partijas solījumiem par ostu un tranzīta attīstību ir cilvēks ar nozares vadīšanas pieredzi. Šādi partija var uzrunāt ostas, dzelzceļa, pārvadājumu un ar tiem saistīto uzņēmumu cilvēkus, kuriem šīs nozares nākotne ir personiski svarīga.
Augsti reitingi un programmas solījumi
LPV vasarā bija starp aptauju līderiem. Saskaņā ar SKDS datiem atbalsts starp visiem respondentiem tai jūlijā bija 10%, augustā noslīdēja līdz 8,5%, bet septembrī pakāpās līdz 9,2%. Starp vēlētājiem, kuri jau bija izlēmuši par ko balsot, LPV septembrī bija 16,7% atbalsts un trešā vieta reitingu tabulā. Savukārt “Latvijas faktu” sadarbībā ar “Faktu logs” veiktajā septembra aptaujā LPV atbalstīja 8,6% no visiem aptaujātajiem Latvijas pilsoņiem. Augusta beigās tie bija 8,3%, tātad mēneša laikā pieaugums ir par 0,3 procentpunktiem. Ja skaita tikai respondentus, kuri jau bija izvēlējušies partiju, saskaņā ar “Latvijas faktu” aptauju, LPV reitings ir 12,9% un otrā vieta aiz “Apvienotā saraksta” (23,8%). Par ko balsot vēl nebija izlēmuši 20% respondentu.
LPV ir viegli atpazīstams līderis, skaidrs opozīcijas vēstījums un Rīgas vēlēšanās pārbaudīta spēja savākt balsis. Partija piedāvā vienkāršu un saprotamu atbildi uz sarežģītiem jautājumiem: zemākus nodokļus, lētāku dzīvi, vairāk darba un mazāk birokrātijas. Partijas programmā vienlaikus ir plaši nodokļu samazinājumi, 5000 eiro pabalsts par jaundzimušo, lielāki tēriņi veselībai un vairāki miljardus vērti projekti. Tas palīdz uzturēt vēlētāju atbalstu, tomēr jautājums: no kurienes tam visam ņemt naudu, joprojām ir atklāts.
Savā priekšvēlēšanu programmā LPV, cita starpā, sola 10% likmi pašnodarbinātajiem, uzņēmumu ienākuma un kapitāla pieauguma nodoklim; samazinātu PVN vairākām precēm un nozarēm; nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim; tiesības izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumu; tautas vēlētu prezidentu un zemāku slieksni referendumu ierosināšanai. Tā piedāvā arī pārskatīt “Rail Baltica” īstenošanu, piesaistīt ASV partnerus atomelektrostacijai un ieguldīt lielos ceļu un citos infrastruktūras projektos. Daļa no šiem jautājumiem, kā minēts iepriekš, parādījās partijas parlamentārajās iniciatīvās jau šīs Saeimas sasaukuma laikā.
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X