Grieķija vada piecu Eiropas Savienības valstu grupu, kas vēlas patvēruma meklētājus, kuru uzturēšanās prasība noraidīta, un līdz ar to nav tiesību uzturēties bloka teritorijā, jau no nākamā gada nosūtīt uz trešajām valstīm, piemēram, Ruandu, raksta “Politico.”
Grieķijas migrācijas ministrs Atanasijs Plevris norādīja, ka piecu valstu – Grieķijas, Dānijas, Austrijas, Vācijas un Nīderlandes – grupa vēlas jau 2027.gada pirmajā pusē uzsākt pilotprojektu, lai nosūtītu patvēruma meklētājus, kuru uzturēšanās prasība noraidīta, uz noteiktām valstīm ārpus ES. Viņš piebilda, ka projektam pilnīgi jāsāk darboties gada otrajā pusē, kas sakritīs ar brīdi, kad Grieķija pārņems ES prezidentūru. Plāns top laikā, kad Eiropa turpina mēģinājumus tikt galā ar desmitgadi ilgušo migrācijas krīzi – tā veicinājusi atbalstu galēji labējiem, populistiskiem politiskajiem spēkiem visā kontinentā.
Plevris uzsvēra, ka plāns neiekļauj sevī atgriešanās centru veidošanu, drīzāk nozīmēs valstis, uz kurām patvēruma meklētāji var doties. Viņš sacīja, ka netiek runāts par patvēruma meklētāju centriem tādā nozīmē, ka cilvēki tiktu nosūtīti uz slēgtām nometnēm trešajās valstīs. Ja patvēruma meklētāja pieprasījums esot noraidīts, persona varēs vai nu atgriezties izcelsmes valstī, vai arī doties uz trešo valsti ārpus ES.
Divi ES diplomāti, kas saglabāja anonimitāti, sacīja, ka pirmā vienošanās būs ar Ruandu. Tāpat kā iespējamās atgriešanās valstis tiek izskatītas Uzbekistāna un Uganda.
Plevris sacīja, ka
valstīs, kas tiek izskatītas kā varianti, kurp nosūtīt patvēruma meklētājus, jau ir liela migrantu populācija,
un ir vietas, kur šīs personas izmitināt. ES valstis, kas izstrādā plānu, esot atvērtas jebkādam formātam, kādu vēlēsies uzņemošās valstis.
Ruanda jau labu laiku ir migrācijas plānu uzmanības lokā. 2022.gadā Lielbritānija ziņoja par pretrunīgi vērtētu daudzus miljonus mārciņu vērtu vienošanos ar Kigali, lai uz turieni nosūtītu patvēruma meklētājus, kam nav ļauts uzturēties Lielbritānijā. Pēc vairākiem juridisku cīniņu gadiem plāns tika atmests.
Plevra ierosinātais grafiks ir ambiciozs, ņemot vērā, ka vairākas nozīmīgas vienošanās daļas joprojām karājas gaisā. Ministrs sacīja, ka valstu grupas pārstāvji pašlaik diskutē ar iekšējām organizācijām, lai ieviestu uzraudzības procedūras, kas nodrošinātu, ka trešajās valstīs tiek ievērotas patvēruma meklētāju cilvēktiesības. Viņš piebilda, ka, pats par sevi saprotams, šīs pilnvaras netiks nodotas citiem, un plāna virzītāji vēlas starptautisko organizāciju iesaisti un pieredzi, bet atbildība kopīgi gulsies uz visām piecām valstīm.
Plānam nepieciešamais finansējums arī nāks no piecām plāna veidotājām, un Plevris sacīja, ka tās vēlas finansiāli reālistisku projektu, bet ar laiku grupa vēlētos arī Eiropas Komisijas aktīvu iesaisti. Viņš atzina, ka plāns nenozīmē liela skaita patvēruma meklētāju nodošanu trešajām valstīm.
Tas esot veids, kā palielināt spiedienu, lai panāktu brīvprātīgās atgriešanās gadījumu skaita pieaugumu.
1.oktobrī tiekoties ar ES iekšlietu ministriem, Plevris iesniegs arī Grieķijas plānu cīņai ar ārkārtas migrācijas spiedienu, kas ietver arī iespēju uz laiku pārtraukt patvēruma pieprasījumu pieņemšanu no jauniem migrantiem. Viņš sacīja, ka migrācija ES darbosies tikai tad, ja migrācijas plūsma tiek pārvaldīta, un piebilda, ka blokam nepieciešami mehānismi, lai tiktu galā ar ākārtas situācijām.
Grieķija regulāri saņem pārmetumus par ES regulu pārkāpumiem un nelikumīgu migrantu aizraidīšanu. Ministrs teica, ka Grieķija sargā savas robežas atbilstoši starptautiskajiem likumiem, un par to nevienam neatvainosies.
Plevris, kas izteicis stingru viedokli par migrācijas jautājumiem, arī izrādījis atbalstu un apbrīnojis ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) pieeju problēmai. Viņš arī apstiprināja, ka ES izmeklē bloka fondu līdzekļu izlietojumu migrantu nomettņu būvniecībā Grieķijā – esot lūgti dati un auditu informācija un grieķi esot to snieguši, bet pašlaik nekas tālāk nenotiekot.
Lasiet arī: Migrācijas komisārs: ES robežu sargāšanai nevar paļauties tikai uz kaimiņiem