Nākamgad, balstoties uz iepriekš pieņemtiem lēmumiem un solījumiem, paredzēti ļoti lieli izdevumi, kuriem īsti nav seguma, otrdien pēc Ministru kabineta rīcības apspriedes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
Piemēram, skolotāju algām, veselības nozarei un citiem solījumiem nākamgad paredzēti izdevumi 421 miljona eiro apmērā, kuriem pretī nav paredzēti ieņēmumi. 2023. gadā šie iepriekš solītie izdevumi pieaugs līdz 663 miljoniem eiro, teica Kulbergs.
Tāpat premjers atzīmēja, ka jau nākamgad būtiski augs valsts parāda apkalpošanas izdevumi, sasniedzot 681 miljonu eiro.
“Līdz ar to šīs summas kaut kur ir jānopelna, vai arī kaut kam ir jāatņem. Tas ir galvenais uzdevums nākamā gada budžetam,” teica Kulbergs.
Premjers atzina, ka Finanšu ministrija (FM) jau ir veikusi ministriju funkciju bāzes izdevumu pārskatīšanu un nākamajam gadam atradusi 214 miljonu eiro ietaupījumu. Par šiem ietaupījumiem vēl tikai jāpieņem politiskie lēmumi.
“Tā būs ceļa karte nākamajai valdībai, kā ietaupīt šos 214 miljonus. Ir jāravē ministriju funkcijas, ja to nedarīsim – ietaupījuma nebūs,” sacīja premjers.
Tāpat Kulbergs uzsvēra, ka nedrīkst sistēmiski visu laiku vajadzībām noteikt procentus, piemēram, aizsardzībai izdevumi jau ir noteikti 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), iekšlietām – 1,5% no IKP, arī veselībai vajag 6% no IKP.
“Ja arī atradīsim iespēju audzēt ekonomiku, šīs izmaksas arī automātiski palielināsies. Piemēram, ja mēs nopelnām 10 eiro, divi eiro automātiski aizies aizsardzībai un iekšlietām. Jā, to vajag, bet izdevumi aizsardzībai jāvērtē pēc spējām, cik konkrēti naudas nepieciešams, lai šīs spējas palielinātu,” teica Kulbergs.
Premjers skaidroja, ka jāspēj panākt ekonomikas izaugsme, piemēram, panākot par 1,5% straujāku izaugsmi, tas nozīmētu 300 miljonus eiro papildu nodokļu ieņēmumus, un tā ir summa, kas nepieciešama veselībai.
Kulbergs atzina, ka Latvijā ir daudzi eksportspējīgi uzņēmumi, taču problēma ir tā, ka tie nespēja attīstīties pietiekami ātri. Premjers sacīja, ka liels potenciāls ir militārajai industrijai, metālapstrādei, taču lielākā problēma ir darbaspēks.
“Ja mums būtu pieejami 8000 augsti kvalificēti metinātāji, tas uzreiz nozīmētu 600-700 miljonus eiro klāt pie IKP. Ir klienti, ir spējas ražot, bet nav darbaspēka. Tāpat transporta nozarē nepieciešami 2000 šoferu. Ja mēs nerisināsim imigrācijas jautājumu, mēs kanibalizēsimies,” teica Kulbergs.
Viņš sacīja, ka taupīšana būs jāsāk nevis no nākamā gada, bet jau no šī gada pēdējā ceturkšņa. Premjers uzsvēra, ka katru gadu decembrī vērojami pēkšņi izdevumu kāpumi, kas ir par trešdaļu lielāki nekā visa gada garumā.
Kulbergs uzskaitīja, ka tie ir ministriju veiktie iepirkumi, atalgojuma bonusi, tādēļ visiem iepirkumiem jābūt veiktiem līdz oktobrim, bet pēc tam būs moratorijs visiem iepirkumiem, un jebkuriem ārpuskārtas tēriņiem virs 50 000 eiro jābūt konkrētā ministra apstiprinātiem.
Tāpat Kulbergs atzina, ka var iekavēties nākamā perioda ES finansējums, līdz ar to Latvija līdz 2029. gadam varētu saņemt mazāk ES naudas. “To nevaram neņemt vērā, no tā jāuzmanās. Tās ir lielas naudas summas, ko Latvija saņem,” piebilda Kulbergs.