Autore: Ilona Bērziņa/BNN
Līdz 15. Saeimas vēlēšanām 3. oktobrī palikušas nepilnas trīs nedēļas un BNN piedāvā to politisko spēku apskatu, kas pretendē uz tautas priekšstāvju vietām parlamentā. Apskatu sākam ar partiju, kurai, saskaņā ar augusta reitingiem, vēl ir iespēja pārvarēt 5% barjeru.
Reputācija, centieni izkļūt no “vecā rāmja” un zaļais pūķis. Kādas ir ZZS izredzes?
Vēl piektdien “Zaļo un zemnieku savienība” (ZZS) par iekļūšanu 15.Saeimā varēja īpaši nekreņķēties. Lai arī SKDS augusta aptauja rādīja, ka ZZS atbalstītu tikai 2,8 aptaujāto, augusta izskaņā “Latvijas fakti” sadarbībā ar SIA “Faktu logs” veiktā aptauja liecināja par 6,9% atbalstu partijai. Taču tad pienāca sestdiena un nu jau bijušais labklājības ministrs Reinis Uzulnieks paspēlēja savu politisko karjeru un arī ne vienu vien ZZS atbalstītāju zaļajam pūķim…
ZZS ārkārtas valdes sēde jau norāvusi stopkrānu šai situācijai, atsaucot Uzulnieku no labklājības ministra amata un izslēdzot no partijas. Ar to ZZS demonstrē nulles toleranci pret dzērājiem pie stūres un to, ka partija gatava upurēt katru nogrēkojušos “avi”, lai kādi būtu tās iepriekšējie nopelni. Tomēr politiski šī vērtību demonstrācija problēmu neatrisina, jo, lai kāda jezga arī izceltos, ZZS Uzulnieku no saraksta izsvītrot nevar. Reģistrēti kandidātu saraksti nav atsaucami un grozījumus tajos drīkst izdarīt tikai CVK likumā konkrēti paredzētajos gadījumos un partijas vēlēšanās atbrīvoties no “grēkāža” vai kandidāta pārliekā draudzība ar “zaļo pūķi” tajos nav. Tas rada grotesku situāciju: partija saka – šis cilvēks mūsu politiskajam spēkam vairs nepieder, bet vēlētājs Zemgalē viņu ierauga ar 1. numuru ZZS sarakstā. Kaut kādi neticas, ka vēlētāji ņemsies pētīt Saeimas vēlēšanu likumu lai saprastu, kā gan tā sagadījies. Šī ir problēma, par kuru likumdevējam nākamās Saeimas laikā jāpadomā, varbūt Saeimas vēlēšanu likumam tomēr nepieciešami grozījumi, lai kandidātu šādā vai citā ārkārtas gadījumā būtu iespējams svītrot arī salīdzinoši neilgu laiku pirms vēlēšanām. Prasīt, lai kandidāti atnes narkologa izziņu, ka ir brīvi no atkarībām, laikam gan nebūtu jēgas. Varu iedomāties kāds sašutuma pilns koris par personiskās dzīves neaizskaramību, cilvēktiesībām un ko tik vēl tādā gadījumā izceltos. Patiesības labad jāsaka, zināmās aprindās tāpat zināms, cik daudz pie dažāda izmēra un ietekmes varas stūrēm esošo labprāt mīl ieraut stiprāku malku. Vienīgā atšķirība no Uzulnieka – viņi nav pieķerti.
Tikmēr viena aptauja rāda ZZS stāvam aiz Saeimas durvīm, otra – esam parlamentā. Uzulnieka skandāls nevienā no šīm aptaujām vēl nav izmērīts. Tāpēc apgalvojumi, ka tas ZZS jau maksājis vienu, divus vai trīs procentpunktus vai, tieši otrādi, nav maksājis neko, šobrīd nav vērtējams nopietni. Tā ietekmi redzēsim tikai septembrī.
Paaudžu maiņa. Tikai iecere vai realitāte?
ZZS šajās vēlēšanās mēģina pierādīt, ka partijā notiek paaudžu maiņa. Pagaidām tā redzama vien reklāmās. Premjera kandidāts vairs nav Aivars Lembergs, bet ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš ir arī ZZS pirmais numurs Rīgā.
Ar Valaiņa tēlu partija varētu mēģināt izkļūt no “vecās ZZS” rāmja. Viņš runā par investīcijām, ekonomikas izaugsmi un uzņēmējdarbību, arī pati ZZS programma ir ļoti ambicioza – līdz 2030. gadam partija sola 1250 eiro minimālo algu, 2500 eiro vidējo algu, 1000 eiro vidējo pensiju, 5% PVN pirmās nepieciešamības pārtikai, nulles NĪN primārajam mājoklim un vismaz miljardu eiro ārvalstu investīciju gadā. Un tagad atcerēsimies hrestomātisko, gan pavisam sen un cita politiskā spēka pārstāvja teikto: “Nu kā var nesolīt!” Jāņa Dombura intervijā Valainis finanšu aprēķinus virknei programmas solījumu neuzrādīja un tātad ZZS ekonomiskais piedāvājums var nostrādāt gan kā pozitīva nākotnes programma, gan kā kārtējais dāsnais priekšvēlēšanu katalogs.
Pēdējās nedēļās Valainis, kurš kā Evikas Siliņas, tā Andra Kulberga valdībās ieņēmis ekonomikas ministra amatu, arvien asāk kritizē premjera Kulberga darbu un valdības izdevumu pārskatīšanas tempu. Un te pamatoti rodas jautājums: bet Valaiņa kungs! Ko jūs pats personīgi kopš 2023.gada septembra līdz pat šai dienai esat darījis minēto jautājumu sakārtošanai? Kur ir birokrātiskā aparāta vērā ņemama samazināšana, valsts kapitālsabiedrību padomju un valžu apcirpšana un citu pilnīgi nevajadzīgu tēriņu samazināšana?
Krauzes kokrūpnieku lieta un Ulda Auguļa fenomens
ZZS jau ir ar partijas līderi saistīta reputācijas problēma. Proti, maijā tā dēvētajā kokrūpnieku lietā prokuratūra veica procesuālās darbības pret toreizējo zemkopības ministru un ZZS vadītāju Armandu Krauzi. Viņam noteikts personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss un toreizējā premjere Evika Siliņa burtiski savu pilnvaru pēdējās minūtēs viņu atbrīvoja no amata.
Valsts kontroles atzinums, ka atbalsta mehānisms kokrūpniekiem samazinājis “Latvijas valsts mežu” ieņēmumus par 49,4 miljoniem eiro, protams, skan skarbi, tomēr nedrīkstam aizmirst, ka lēmumu par atbalstu vietējiem kokrūpniekiem pieņēma un apstiprināja visa valdība, nevis viens pats Krauze. Arguments, ka valdībā sēž tādi muļķīši, kuri neko nesaprot no visām šīm mežsaimniecības lietām, īsti neiztur kritiku. Pagaidām šis jautājums maļas ļoti lēnajās tiesībsargājošo institūciju dzirnās.
Uldis Augulis ir viens no pieredzējušākajiem Latvijas ministriem, vairākkārt vadījis gan Satiksmes, gan Labklājības ministriju, bet Kulberga valdībā Krauzes vietā kļuva par zemkopības ministru. Viņa politiskā pieredze ZZS krīzes brīdī ir patiesi vērtīga, tomēr Augulis, līdzīgi Augustam Brigmanim, simbolizē tieši to politisko paaudzi, no kuras Valainis mēģina ZZS tēlu attālināt. Augulis ir profesionāli pieredzējis, sistēmu pārzinošs politiķis, tomēr tajā pašā laikā viņš ir teju ideāls ZZS politiskās nepārtrauktības simbols, uz kuru skatoties konservatīvāks šīs partijas atbalstītājs var notraukt asariņu par ”vecajiem, labajiem laikiem”, kad šajā partijā neviens neslēpa Aivara Lemberga līdzdalību un ietekmi.
ZZS politiskās konsekvences problēma
Protams, runa ir par Stambulas konvenciju. Evikas Siliņas valdības veidošanas laikā 2023.gadā ZZS bija starp politiskajiem spēkiem, kas bija gatavi ratificēt Stambulas konvenciju, pievienojot deklarāciju par Satversmes vērtībām. Patiesībā tā bija cena, kuru partija maksāja, lai sēstos pie Siliņas valdības galda. Viktors Valainis toreiz publiski runāja par nepieciešamību noņemt ap dokumentu radītās bailes un politiskās intrigas. Nepilnus divus gadus vēlāk ZZS nostāja bija apgriezusies kājām gaisā, partija kopā ar opozīciju atbalstīja Latvijas izstāšanos no konvencijas, bet Uldis Augulis runāja par “kreisi noskaņotas ideoloģijas popularizēšanu”, lai gan laikā, kad pats bija labklājības ministrs, bija publiski skaidrojis, ka jēdziens “sociālais dzimums” neuzliek Latvijai pienākumu mainīt tās tiesību vai izglītības sistēmas izpratni par dzimumu.
Priekšvēlēšanu ziņā šis pagrieziens ZZS var palīdzēt konkurēt par konservatīvu vēlētāju, taču neaizmirsīsim, ka konservatīvajā laukā ZZS nav viena un cīņā par vēlētāju dvēselēm ir pamatīga drūzmēšanās. Tur jau atrodas Nacionālā apvienība, LPV, daļēji “Apvienotais saraksts” un citi spēki.
Turklāt SKDS aptauja pēc visas lielās ņemšanās ap šo konvenciju parādīja, ka ZZS vēlētājiem šis jautājums lielākoties nemaz nebija svarīgs: 16% tas neinteresēja nemaz, 38% drīzāk neinteresēja, bet ļoti interesēja tikai 7%. Būtībā ZZS samaksāja augstu politisku cenu par jautājumu, kas partijas tradicionālajam elektorātam nav prioritārs.
GKR – ZZS pakāpiens Rīgā
Principialitātes trūkumu ne viens vien saskata arī ZZS sadarbībā ar Oļega Burova “Gods kalpot Rīgai”, tomēr tās pamatā ir pragmatisms. GKR un ZZS kopā startēja jau 2025. gada Rīgas domes vēlēšanās, bet šajās Saeimas vēlēšanās Burovs ir ZZS saraksta trešais numurs Rīgā. Burovs ZZS var dot to, kā tai vēsturiski pietrūcis – atpazīstamu Rīgas politiķi un pieeju vēlētājiem, kuriem tradicionālā zemnieku partijas identitāte neko īpašu nenozīmē. Piecu procentu tuvumā pat samērā neliels papildinājums Rīgā var būt ļoti vērtīgs.
Tomēr jo vairāk ZZS pievieno atšķirīgu politisko grupu pārstāvjus, jo grūtāk atbildēt uz jautājumu: kas īsti ir ZZS? Lauku un zemnieku interešu partija? Konservatīvs spēks? Centriska saimnieku partija? Lemberga partneris? Burova Rīgas platforma? Valaiņa modernizēta ekonomiskā partija? Vai vēlētājs maz saprot, kas šajā ZZS dārziņā dzīvo un kāda galu galā ir partijas ideoloģija.
ZZS vēl nav norakstāma. Latvijas vēlētājs pārdzīvojis arī lielākus politiskos skandālus. ZZS turklāt ir ļoti spēcīgs tradicionālais trumpis – reģionāla organizācija, pazīstami pašvaldību politiķi un elektorāts, kurš mēdz būt disciplinētāks nekā socioloģiskajās aptaujās izskatās. Tomēr ja būtu jānosauc kādu visiem saprotamu ZZS veikumu, ironiskā kārtā tā būtu minimālo ienākumu sliekšņu un pabalstu celšana, kuru aktīvi aizstāvēja Uzulnieks, bāzes pensiju ieviešanas virzīšana, iestāšanās pret pensionēšanās vecuma celšanu, kā arī gatavība iesaldēt amatpersonu algas.