Gadu desmitiem Eiropas izlūkdienestus vairāk raksturoja tas, ko tie nevar izdarīt, nekā tas, ko var – Vācijā, Ziemeļvalstīs un lielā daļā Austrumeiropas pēckara traumas, autoritāro režīmu atstātais mantojums un pieaugošā apņemšanās sargāt pilsoņu brīvības ierobežoja spiegu aģentūru darbību, raksta “Politico.”
Tagad, Krievijai paplašinot hibrīduzbrukumu kampaņas pret kritisko infrastruktūru un pieaugot Ķīnas spiegošanas apmēram, Eiropas lielā mērā snaudošajām izlūkorganizācijām dotas jaunas pilnvaras vastu interešu aizsardzībai. Pēdējo 18 mēnešu laikā, pieaugot bažām par ASV uzticamību Donalda Trampa (Donald Trump) administrācijas vadībā, nepieciešamība mainīties kļuvusi spiedīgāka.
Katrai valstij pašai jāatbild par savu izlūkdienestu, vēstures un ģeogrāfiskās situācijas kombināciju, tomēr vērojama kopīga virzība uz plašāku pilnvaru piešķiršanu. Dažkārt tas notiek uz privātuma rēķina, bet valdības uzņemas lielāku lomu savas drošības sargāšanā.
Pēdējo nedēļu laikā vairāku Eiropas valstu valdības piešķīrušas saviem izlūkdienestiem plašākas pilvaras izjaukt naidīgas operācijas, veikt kiberuzbrukumus, lai aizsargātos, un ļāvušas ar privātiem uzņēmumiem apmainīties ar izlūkinformāciju.
Bijušais Lielbritānijas valdības Komunikācijas centra (GCHQ) vadītājs Deivids Omends (david Omand) sacīja, ka izlūkošanas kopienām ir jāspēj sniegt valdībām izpratne par to, kas patiesībā notiek, un jācenšas tam rast izskaidrojumu. Tām jāspēj izskaidrot, vai norisinās Krievijas atbalstītas noziedzīgas aktivitātes vai arī tas ir kas pilnīgi cits. Omends teica, ka tas pieprasa izlūkošanas kopienām tiešām darboties kā kopienām, lai tehniskā, digitālā un aģentu veiktā izlūkošana tiktu apvienota.
Zviedrijā valdība gatavo darbiniekus jaunajam Ārvalstu izlūkošanas dienestam,
kam darbs jāsāk janvārī. Stokholma augustā ziņoja par divu augsta ranga amatpersonu norīkošanu darbā dienestā: Andreass fo Bekerats (Andreas von Beckerath) būs aģentūras ģenerāldirektors, savukārt Annika Brendstrēma (Annika Brändström) – viņa vietniece. Abi sāks darbu jaunajos amatos tiklīdz dienests sāks darboties. Fon Bekerats pašlaik ir Eiropas Savienības vēstnieks Serbijā, savukārt Brendstrēma ilgstoši strādājusi valdībā un bijusi arī drošības padomniece.
Zviedrijas valdība norādījusi, ka civilās ārvalstu izlūkošanas nodalīšana no militārās izlūkošanas ļaus skaidrāk nošķirt atbildības sfēras, un uzlabos valsts spēju izvērtēt plaša spektra drošības riskus. Pārveide notiek laikā, kad Zviedrija pēc pievienošanās NATO turpina pārveidot savu drošības arhitektūru. To lielā mērā ietekmējuši Krievijas radītie draudi, kas krasi pieauga pēc Maskavas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Nīderlandē valdībā 28.augustā atvēra konsultācijas par ierosinājumu valsts drošības likumā paredzēt plašākas pilnvaras tās izlūkdienestiem. Tas ļautu bez iepriekšējas atļaujas izjaukt Krievijas hakeru, ķīniešu spiegu un irāņu aģentu darbības, un dotu iespēju nodot vairāk izlūkinformācijas drošības uzņēmumiem un armijai.
Nozīmīgas izmaiņas likumos plāno veikt arī Austrija, kas ieguvusi pasaules spiegu karaļvalsts statusu.
Pašlaik likums ļauj ārvalstu aģentiem nesodīti darboties Austrijas teritorijā, kamēr vien spiegošana nav vērsta pret Austriju. Valdība tagad strādā, lai šo robu likumā aizpildītu, tā padarot dzīvi sarežģītāku apmēram 7000 spiegiem, kas pašlaik, iespējams, darbojas Vīnē.
Viskrasākās pārmaiņas skar Vāciju. Valstij ir nelāga pieredze gan ar nacistiskajiem dienestiem, gan vēlāk Austrumvācijas slepenpoliciju, un tā ļoti uzmanīgi izturējusies pret pilnvarām, ko dod saviem izlūkdienestiem. Tagad kanclera Frīdriha Merca (Friedrich Merz) valdība vēlas dienestiem dot plašākas spējas stāties pretī draudiem no naidīgām valstīm. Saskaņā ar rosinātajām reformām, kuras stāsies spēkā janvārī, vācu ārvalstu izlūkošanas dienests (BND) drīkstēs veikt sabotāžas un uzbrukuma operācijas.
ES amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, sacīja, ka tam bija jānotiek jau sen. Eiropieši neesot domājuši, ka draudi tos sasniegs, un šī ir atbilde uz jaunajiem draudiem.
Līdz šim BND darbība bija ierobežota līdz izlūkošanas informācijas vākšanai.
Tas atspoguļo ar nolūku pēc kara ieviestus ierobežojumus, lai novērstu nacistu valdīšanas laikā notikušos pārkāpumus. Tomēr tas arī nozīmēja, ka Vācija digitālajā pasaulē bijusi lielā mērā neefektīva, daļēji tādēļ, ka tai trūka nepieciešamo pilnvaru, lai piekļūt zināma veida saziņas datiem.
Martā Vācijas datu aizsardzības uzraugs brīdināja, ka tas nevarēs pienācīgi pasargāt pilsoņus no izlūkošanas dienestu veiktas novērošanas. Omends sacīja, ka Vācija ir klasisks gadījums – tai būs jāpārdomā tradicionālā pieeja, līdzsvarojot privātuma apsvērumus ar valsts drošības interesēm.
Nepieciešamība pēc dziļākas sadarbības starp Eiropas valstīm izlūkošanas jautājumos strauji saasinājās pēc tam, kad Trampa administrācija 2025.gada martā pēkšņi pārtrauca militārās un karadarbības izlūkinformācijas nodošanu Kijivai. ASV prezidents arī apsūdzēts par sev lojālu personu ar ierobežotas vai neesošas pieredzes norīkošanu aģentūru vadīšanai. Tas licis Eiropas amatpersonām satraukties, ka Vašingtona var nevēlēties dalīties ar izlūkinformāciju, kas ir pretēja administrācijas politiskajai nostājai.
“FTI Consulting” vecākais hibrīddraudu analītiķis Ferdinands Gēringers (Ferdinand Gehringer) sacīja, ka izmaiņas atspoguļo gan pieaugošo izpratni par draudiem Eiropai, gan Krievijas izlūkdienestu metožu maiņu. Tie arvien biežāk izmanto zema līmeņa aģentus, lai pastrādātu sabotāžas.
Lasiet arī: Spānijas izlūkdienesti par bēgļu plūsmu brīdinājuši pirms krīzes Seutā